ASV noslēgusies līdz šim ilgākā un dārgākā priekšvēlēšanu kampaņa un sākušās 44. valsts prezidenta vēlēšanas. Pirmajos divos vēlēšanu iecirkņos divās Ņūhempšīras mazpilsētās uzvaru guvis Demokrātu partijas kandidāts Baraks Obama, vēsta BBC.
Tradicionāli pirmā ASV pilsēta, kurā notiek balsošana prezidenta vēlēšanās ir Diksvillnoča. Vēlēšanu iecirknis tur sāka darbu jau pusnaktī pēc vietējā laika un balsošanā piedalījās 100% balsstiesīgo iedzīvotāju, 15 no kuriem atdeva savas balsis par Obamu, bet seši - par Republikāņu partijas kandidātu Džonu Makkeinu.

Arī otrā Ņūhempšīras mazpilsētā Hārtslokeišenā, kurā tāpat balsošanas iecirknis tika atvērts jau pusnaktī, triumfēja Obama, gūstot 17 balsis, bet par Republikāņu kandidātu tika atdotas vien desmit.

Lielākā daļa pārējo vēlēšanu iecirkņu tiks atvērti vien 13:00 pēc Latvijas laika.

ASV prezidentu ievēl nevis valsts iedzīvotāji tiešās vēlēšanās, bet gan 538 vēlētāju kolēģija, kurā ir pārstāvji no katra štata. Kolēģijā no katra štatā ir tikpat daudz pārstāvju, cik štata pārstāvji ir abās ASV Kongresa palātās. Lai kļūtu par prezidentu, kandidātam nepieciešama vismaz 270 kolēģijas pārstāvju atbalsts.

Katrā štatā, izņemot Meinu un Nebrasku, kandidāts, kurš iegūst vairākuma vēlētāju atbalstu, iegūst arī visus šī štata vēlētāju kolēģijas pārstāvju balsis.

Dažreiz kandidāts var kļūt par prezidentu, lai gan lielākā daļa iedzīvotāju atbalstījuši viņa oponentu. Tā piemēram, noticis 2000. gadā, kad Džordžs Bušs uzvarēja Floridas štatā ar minimālu balsu pārsvaru, un ieguvis vairākumu kolēģijā, lai gan par viņa oponentu Alu Goru nobalsoja lielāks skaits ASV iedzīvotāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!