Baltkrievijas Tirdzniecības ministrijas izveidotajā sarakstā ietverts alus, šokolāde, majonēze, siers, televizori, paklāji, mēbeles un citas preces. Tirdzniecības ministrija uzskata, ka šo preču importa izslēgšana būtiski neietekmēs patērētāju tirgu valstī.
Savukārt Baltkrievijas galvenajā laikrakstā "Padomju Baltkrievija" publicētas diagrammas, kurās redzams, ka līdz šī gada septembrim valstī ievestā alus kopējā vērtība ir 63,1 miljoni dolāru (35 miljoni latu), televizoru importa apmērs ir vairāk nekā 20 miljoni dolāru (11 miljoni latu), bet šokolādes un kakao-produktu importa vērtība ir 4,5 miljoni dolāru (2,5 miljoni latu).
"Pasaules finanšu krīzes apstākļos Baltkrievijā jāveicina vietējo ražotāju preču realizācija iekšējā un ārējā tirgū. Tomēr importa aizliegumu valsts neieviesīs," teica Baltkrievijas vicepremjers Andrejs Kobjakovs.
"Ja valstī ir grūti ievest importa preces, tas ir izdevīgi: uz letes liksim savējo," savukārt norādīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Baltkrievijā tiek īstenota jau otra importa aizvietošanas programma. No 2001. līdz 2005. gadam šādas programmas īstenošanai tika tērēti 200 miljoni dolāru (110 miljoni latu). Tomēr šīs programmas ietvaros saražoto preču apjoms veidoja tikai 3,7% no kopējā rūpniecības apjoma.
Baltkrievijas vadība aicina uzņēmumus ražot konkurētspējīgu produkciju un vairāk eksportēt. Piemēram, privātajiem uzņēmējiem, kas Baltkrievijā ieved importa preces, ir jāeksportē par 25% vairāk par viņu importēto preču apjomu.
Tikmēr Nacionālās statistikas komitejas dati liecina, ka līdz 1. novembrim Baltkrievijas noliktavās sakrājusies produkcija, kuras kopējā vērtībā ir ap 2 miljardiem dolāru (1,1 miljardu latu).
Lai iztukšotu noliktavas, lina audumus valstī varētu neražot septiņus mēnešus, motociklus, veļas mazgājamās mašīnas un divriteņus - gandrīz ceturksni, bet vietējo pulksteņu ražošanu varētu "iesaldēt" pat uz pāris gadiem.
Ņemot vērā cenas un kvalitātes attiecības, baltkrievu patērētāji parasti ignorē vietējos apavus un sadzīves tehniku. Baltkrievijā audzēti dārzeņi ziemas-pavasara periodā parasti ir dārgāki nekā importētie, bet vietējā ražojuma bērzu sula maksā pat vairāk nekā importa ananāsu sula.
Vairākus gadus tirdzniecības iestādēm valstī, arī privātajiem tirgotājiem, uz savām letēm bija jāizvieto līdz 70% Baltkrievijā saražotās produkcijas, taču oficiāli valstī šādas kvota vairs nepastāv. Valdība to atcēla septembrī, galvenokārt Krievijas ietekmes rezultātā.
Ekeperti uzskata, ka jaunā importa ierobežošanas programma visvairāk skars Krievijas aldaru un konditoru, kā arī jogurtu un būvmaisījumu ražotāju intereses.