2006. gadā atklājās, ka vienā Lielā Barjerrifa posmā - tā dienvidu galā pie Kepela salas - sākusies koraļļu izbalošana - dzīvie koraļļi atmirst, atstājot tikai baltu kaļķa skeletu, un rifu pārņem aļģes.
Koraļļu izbalošanas cēlonis ir jūras ūdens temperatūras un skābuma paaugstināšanās, kas saistīta ar globālo sasilšanu. Kā tobrīd brīdināja zinātnieki, rifs varētu iet bojā jau 20 gadu laikā.
Parasti jāgaida apmēram desmit gadi, iekams šāds izbalojis rifs varētu atgūties, - tas notiek, kad okeāna straumes no tālienes atnes jaunus koraļļu kāpurus, kas atkal iedzīvojas šai vietā.
Taču šajā gadījumā Kepela rifam acīmredzot palīdzējusi laimīga apstākļu sagadīšanās un tam izdevies atjaunoties veģetatīvā ceļā - ataugt no izdzīvojušiem audu fragmentiem. Divpadsmit mēnešos tas ataudzis un pat krāšņi sakuplojis.
Makkuks norādījis, ka Lielā Barjerrifa "vispārējais veselības stāvoklis" uzskatāms par diezgan labu, tomēr aicinājis neļauties pārliecīgam optimismam, jo klimata pārmaiņu un cilvēka darbības dēļ rifam joprojām draud briesmas. Rifa pastāvēšanu un tā spēju atjaunoties var apdraudēt virkne nelabvēlīgu faktoru - piesārņojums, pārlieku negausīga zveja vai nepārdomāta tūrisma attīstība, piebildis zinātnieks.
"Tas bija savlaicīgs brīdinājums par to, cik nopietnas sekas var būt klimata pārmaiņām. Šoreiz beigas ir laimīgas, bet tas ir rets gadījums," viņš piebildis.
Lielais Barjerrifs, kas tiek uzskatīts par pasaules lielāko dzīvo organismu un ir saskatāms no kosmosa, stiepjas gar Austrālijas ziemeļaustrumu piekrasti un aizņem 345 000 kvadrātkilometru platību .
Kopš deviņdesmito gadu vidus koraļļu augšana jūtami palēninājusies. Zinātnieki uzskata, ka tas saistīts ar jūras ūdens sasilšanu un skābuma paaugstināšanos.
Komentāri
EUR 0,70280
USD 0,54900
RUB 0,01790
