Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa portālam "Delfi" ceturtdien sacīja, ka prezidents sveic ievēlētos, uzsverot arī Latvijas nozīmīgumu vēlēšanu norisē, piedaloties tajās ar savu kandidātu.
Savukārt eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pārstāve Daina Lasmane viņas viedokli par ES Padomes lēmumu solīja sniegt piektdien.
Jau vēstīts, ka Vīķes-Freibergas kandidatūru Latvija oficiāli izvirzīja augstajam ES prezidenta postenim.
Tikmēr Zviedrijas premjerministrs ceturtdien žurnālistiem norādīja, ka jebkuras dalībvalsts balss šī vakara sanāksmē bija nozīmīga. Viņš arī piebilda, ka abām kandatūrām izteikts vienbalsīgs atbalsts.
Šos kandidātus ceturtdien ES līderu sanāksmē Briselē izvirzīja prezidējošā valsts Zviedrija.
"EUobserver" ziņo, ka pirms darba vakariņām Briselē notika Liebritānijas, Francijas un Vācijas sarunas ar Zviedriju, kur pausta smagsvaru apņēmība atbalstīt minētos kandidātus.
Raidsabiedrība BBC ziņo, ka bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs ceturtdien izstājās no cīņas par šo augsto amatu, bet britu valdība tā vietā izteica atbalstu Eštonas kandidatūrai ārlietu dienesta vadītāja amatam.
Savukārt Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, ierodoties uz samitu, paziņoja, ka viņš, pretēji izskanējušiem viedokļiem, nemaz nekandidē uz ES prezidenta krēslu.
Jau vēstīts, ka divu augsto posteņu izveidošanu paredz Lisabonas līgums - jaunais dokuments, kurā izklāstīti paplašinātās Eiropas Savienības varas institūtu funkcionēšanas principi. Augsto amatu kandidātu sarakstā figurēja līdz pat 20 uzvārdiem. Taču līdz šim starp ES dalībvalstīm nebija vienprātības attiecībā uz pretendentiem.
Novērotāji par favorītu ES prezidenta amatam uzskatīja 62 gadus veco Beļģijas premjeru Van Rompeju. Viņš pats jau paudis gatavību ieņemt šo posteni, ja ES līderi pieņems šādu "kompromisa lēmumu".
Starp kandidātiem bija arī pašreizējie Luksemburgas un Nīderlandes valdības vadītāji Žans-Klods Junkers un Jans Peters Balkenende, bijušie Somijas, Beļģijas un Spānijas premjerministri Pāvo Liponens, Gijs Verhofstats un Felipe Gonsaless, kā arī bijusī Īrijas prezidente Mērija Robinsone.
Kā iespējamā kompromisa figūra nozīmīgajā balsojumā minēta arī "Austrumu dzelzs lēdija" - Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Neformāli no dažu valstu puses izskanēja atbalsts viņas kandidatūrai. Tika uzskatīts, ka viennozīmīgu atbalstu paudīs arī Baltijas valstis. Taču nesen par vēlmi ieņemt ES prezidenta krēslu paziņojis arī pašreizējais Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess, kurš iepriekš strādājis par Eiropas Parlamenta deputātu.
Savukārt par ticamāko jaunveidojamā ārlietu dienesta vadītāja kandidātu (pēc britu ārlietu ministra Deivida Milibenda atteikumu pretendēt uz šo amatu) tika minēts bijušais Itālijas premjerministrs Masimo Dalems, bet par viņa galveno sāncensi - Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss.
Lisabonas līgums stāsies spēkā šī gada 1. decembrī pēc tam, kad 2. novembrī pēc ilgas kavēšanas to ratificējusi pēdējā no ES dalībvalstīm – Čehija.