Spānijas valdība gatavojas ES iesniegt attiecīgus priekšlikumus, kuru detaļas pagaidām vēl nav skaidras, vēsta laikraksts "El Pais".
Madride norāda, ka jūnijā apstiprinātais ES konstitucionālā līguma projekts paredz nepieciešamību savienībā uzturēt "lingvistisko dažādību".
Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss tanī pašā laikā atzinis, ka tā būs "grūta kauja", lai panāktu minēto četru valodu apstiprināšanu ES struktūrās, kuras jau tagad sastapušās ar nopietnām tulkošanas problēmām.
Savukārt katalāņu reģionālā partija ERC protestē pret valensiešu valodas iekļaušanu Spānijas prasībā, jo daudzi eksperti to atzīst tikai par kaimiņos esošajā Katalonijā lietotās valodas dialektu.
Moratinoss otrdien paziņoja, ka valdība nevēlas iesaistīties "lingvistiskajā karā" starp katalāņiem un valensiešiem, bet vienīgi turas pie valsts konstitūcijas, kas netieši abas valodas atzīst par Spānijā lietotām valodām.
Lielākā Spānijas reģionālā valoda ir katalāņu, kuru līdzās spāņu valodai lieto Katalonijā, kurā dzīvo 6,2 miljoni iedzīvotāju.