"Mums novembrī vajadzētu veikt 60 miljonu ASV dolāru (30 miljonu latu) maksājumu UNESCO, bet mēs neveiksim šo maksājumu," reportieriem paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretāre Viktorija Nulenda.
Viņa paskaidroja, ka ASV dalības naudas maksājumu apturēšana UNESCO izriet no ASV likumdevēju sen pieņemta lēmuma saistībā ar Palestīnas uzņemšanu šajā organizācijā.
Izraēlas galvenā sabiedrotā ASV 90.gados nolēma nemaksāt dalības naudu jebkurā no ANO organizācijām, kas uzņemtu Palestīnu kā pilntiesīgu dalībvalsti.
ASV lēmums apturēt dalības naudas maksāšanu nozīmē, ka UNESCO ik gadu zaudēs 70 miljonus ASV dolāru (35 miljonus latu) jeb 22% no sava gada budžeta.
Nulenda atgādināja Baltā nama administrācijas iepriekš paustos izteikumus, ka Palestīnas uzņemšana par pilntiesīgu UNESCO dalībnieci ir "pāragra", grauj starptautiskos miera centienus un cerības uz tiešām sarunām par palestīniešu valsti.
Balsojums par Palestīnas uzņemšanu "ir nožēlojams, pāragrs un grauj mūsu kopīgo mērķi uz visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos," sacīja Nulenda.
Izraēlas vēstnieks UNESCO Nimrods Barkans iepriekš pirmdien paziņoja, ka Izraēla ir samierinājusies ar to, ka UNESCO Ģenerālā asambleja balsojumā pirmdien atbalstīs dalībvalsts tiesību piešķiršanu Palestīnai, tomēr šāda balsojuma gadījumā nemaksās dalības naudu UNESCO.
Jau vēstīts, ka UNESCO Ģenerālā asambleja pirmdien Parīzē nolēma uzņemt Palestīnu par UNESCO dalībnieci. Par Palestīnas uzņemšanu UNESCO nobalsoja 107 valstis, 14 valstis bija pret un 52 valstis atturējās, tostarp arī Latvija.
Francija, kas pauda nopietnas bažas par balsojumu, atbalstīja Palestīnas uzņemšanu UNESCO, tāpat to darīja arī praktiski visas arābu, Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas valstis, tostarp Ķīna un Indija.
Savukārt pret Palestīnas uzņemšanu bija tādas valstis kā Izraēla, ASV, Kanāda, Austrālija un Vācija, bet Latvija, Japāna un Lielbritānija bija to valstu vidū, kas atturējās.
"Pēc šodienas balsojuma UNESCO dalībvalstu skaits sasniedz 195," teikts organizācijas izplatītajā paziņojumā.
Latvija bija viena no tikai četrām valstīm, kas UNESCO izpildkomitejā 5.oktobrī balsoja pret Palestīnas lūguma uzņemt to UNESCO ar dalībvalsts tiesībām izskatīšanu.
UNESCO izpildkomiteja lēmumu atbalstīt Palestīnas lūguma izskatīšanu UNESCO Ģenerālajā asamblejā pieņēma sēdē 5.oktobrī Parīzē, 40 valstīm balsojot par, četrām - pret, bet 14 - atturoties. Pret balsojušās valstis bija ASV, Latvija, Rumānija un Vācija.
Palestīnas lūgums par uzņemšanu UNESCO ar dalībvalsts tiesībām tika izskatīts UNESCO Ģenerālās asamblejas sesijā, kas 25.oktobrī sākās Parīzē.
Līdz šim Palestīnai UNESCO ir novērotājas statuss.
Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa 23.septembrī iesniegto lūgumu ANO atzīt Palestīnu kā valsti un uzņemt to ANO sākusi izskatīt ANO Drošības padome, kuras balsojums gaidāms tuvāko nedēļu laikā. ASV ir veto tiesības Drošības padomē, un tās jau paziņojušas, ka izmantos savas veto tiesības, ja Drošības padome nolemtu atbalstīt Palestīnas uzņemšanu ANO dalībvalsts statusā.
Lēmumu par uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pieņem ANO Ģenerālā asambleja, tomēr uzņemšana nav iespējama bez ANO Drošības padomes atbalsta.
Taču UNESCO izpildkomitejā nevienai valstij nav veto tiesību un Vašingtonas pretestība nebija pietiekama, lai neapstiprinātu atbalstu Palestīnas lūguma izskatīšanu šajā ANO institūcijā.
Palestīnas dalība UNESCO ir ne tikai diplomātiska uzvara, bet arī dod Palestīnai tiesības savus vēstures un kultūras pieminekļus pieteikt iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
ASV uzsver, ka pirms Palestīnas atzīšanas par valsti par Palestīnas statusu ir jāpanāk vienošanās Izraēlas un palestīniešu sarunās. Izraēlas un palestīniešu miera sarunas ir nonākušas strupceļā, jo Izraēla turpina ebreju apmetņu būvniecību palestīniešu teritorijās.
Izraēlas un palestīniešu miera sarunas pārtrūka pērn rudenī, jo abām pusēm radās domstarpības saistībā ar Izraēlas īstenoto ebreju apmetņu būvniecību palestīniešu teritorijās.