imageFoto galerija

Savukārt Republikāņu partijas kandidāts Džons Makkeins ir ieguvis vien 162 kolēģijas balsis un pat visu to štatu atbalsts, kuros rezultāti vēl nav zināmi, nedotu viņam nepieciešamo skaitu.

Rezultāti liecina, ka Obamam izdevies triumfēt Ohaio, Ņūmeksikā un Aiovā, kā arī vēl dažos štatos, kas pagājušajās vēlēšanās atbalstīja republikāņus.

Saskaņā ar pēdējo priekšvēlēšanu sabiedriskās domas aptauju rezultātiem, atbalstu Obamam pauda 51% respondentu, bet Makkeinam vien 44%, savukārt 5% aptaujāto vēl nebija izlēmuši, kuram kandidātam dot priekšroku.

ASV prezidentu ievēl nevis valsts iedzīvotāji tiešās vēlēšanās, bet gan 538 vēlētāju kolēģija, kurā ir pārstāvji no katra štata. Kolēģijā no katra štatā ir tikpat daudz pārstāvju, cik štata pārstāvji ir abās ASV Kongresa palātās. Lai kļūtu par prezidentu, kandidātam nepieciešama vismaz 270 kolēģijas pārstāvju atbalsts.

Katrā štatā, izņemot Meinu un Nebrasku, kandidāts, kurš iegūst vairākuma vēlētāju atbalstu, iegūst arī visus šī štata vēlētāju kolēģijas pārstāvju balsis.
Dažreiz kandidāts var kļūt par prezidentu, lai gan lielākā daļa iedzīvotāju atbalstījuši viņa oponentu. Tā piemēram, noticis 2000. gadā, kad Džordžs Bušs uzvarēja Floridas štatā ar minimālu balsu pārsvaru, un ieguvis vairākumu kolēģijā, lai gan par viņa oponentu Alu Goru nobalsoja lielāks skaits ASV iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka priekšlaicīgi ASV prezidenta vēlēšanās nobalsojis rekordliels pilsoņu skaits - 27 miljoni cilvēku un tiek prognozēts, ka 2008. gada vēlēšanās kopumā piedalīsies aptuveni 130 miljoni amerikāņu, kas ir augstākais vēlētāju aktivitātes rādītājs kopš 1960. gadiem.