Berlīnes mūra krišanas vakarā Merkele devusies uz pirti

Sarunā ar ārvalstu žurnālistiem Vācijas galvaspilsētā viņa atklāja, ka tovakar viņa kā 35 gadus veca zinātniece bija stingri nolēmusi pieturēties pie sava ierastā rituāla un doties uz pirti.

"Es domāju, ka kaut kas notiks, un biju dzirdējusi paziņojumus televīzijā, ka tiks atvērtas robežas," Merkeles sacītais publicēts vairākos ārvalstu laikrakstos, tostarp itāliešu "Le Figaro," britu "The Guardian" un amerikāņu "The New York Times".

"Bet, tā kā tā bija ceturtdiena un ceturtdienas bija manas pirts dienas, tad turp es arī devos," atklāja kanclere.

Pēc pirts Merkele nolēmusi iemalkot glāzi alus kopā ar draugu, un tikai pēcāk, kad iznākuši no bāra, viņi tika ierauti milzīgajos cilvēku pūļos, kas devās uz Rietumberlīni. Tur viņi satika līksmos rietumberlīniešus un kopā ar viņiem vēsturisko notikumu nosvinējuši ar pāris glāzēm alus, un tad Merkele devusies mājup, sev sakot, ka "mūris arī rīt joprojām būs atvērts".

Nākamajā dienā Merkele kopā ar savu māsu devusies ceļojumā uz slaveno Rietumberlīnes universālveikalu "KaDeWe," kas bija kļuvis par Rietumu patērētāju sabiedrības svēto templi, kur varēja dabūt visu, ko Austrumvācijas plānveida ekonomika nespēja piedāvāt.

Mekele, kuras tēvs bija mācītājs, sacīja, ka līdz mūra krišanai neuzskatīja sevi par aktīvu komunistiskā režīma oponentu un izvairījusies no politikas, lai gan jau "kopš bērnības man bija kritisks skatījums uz sistēmu".

1990.gadā pēc abu Vāciju atkalapvienošanās Merkele iestājās Kristīgo demokrātu partijā (CDU) un ieguva vietu parlamentā, tādējādi uzsākot ceļu pretim kancleres amatam, kurā viņa ir pirmā sieviete.

Viņa arīdzan uzskata, ka ne visi bijušie austrumvācieši ir pieraduši pie jaunās dzīves.

"VDR mēs pazinām nacisma spiedienu, tad komunisma. Jūs to visu nevarat vienkārši vienā mirklī izdzēst. Daudziem cilvēkiem to vienas nakts laikā bija grūti iemācīties," viņa ir pārliecināta.

Kanclere dalījās arī atmiņās par gadījumu, kad pirmo reizi nogaršojusi no Itālijas atvestu parmezāna sieru, kas viņai licies savāds, kā arī par lielo aizrautību, ko bijušajos austrumvāciešos raisījuši tropiskie augļi. Tomēr bija arī nepatīkami atklājumi, piemēram, rietumvāciešu iedomība.

"Es biju šokēta, kad [Rietumvācijas politiķis] Oto Šilijs mūs apsmēja, sakot, ka mēs nākam uz rietumiem pēc banāniem. Jūs arī tagad valsts rietumos varat novērot šo iedomību," viņa sacīja, piebilstot, ka Austrumvācijas izcelsme viņai dažbrīd traucējusi.

"Kad man neveicās, es bieži domāju, ka tas ir tamdēļ, ka es nāku no austrumiem, bet es nekad negribēju sev ļaut to izmantot par aizbildinājumu," viņa atklāja.

Daudzi vācieši atzinīgi vērtē Merkeles pieticīgo un neuzkrītošo stilu, kura cēlonis meklējams viņas bērnībā.

"Mēs saņēmām paciņas no rietumiem. Bet VDR bija tikai pieci cimdu modeļi. Ja jums bija atšķirīgs pāris, cilvēki zināja, no kurienes tie ir. To pamanītu, un tas nebija labi," kavējoties atmiņās, sacīja Merkele.