Foto: AFI
Jauno Čehijas prezidentu nākamgad ievēlēs tauta, nevis izraudzīsies parlaments, trešdienas vakarā nolēma parlamenta augšpalāta Senāts, kuru kontrolē opozīcija.

Pēc piecu stundu ilgām debatēm apmēram divas trešdaļas Senāta deputātu balsoja par to, ka jauno prezidentu vēlēs tauta. Viņš nomainīs pašreizējo prezidentu Vāclavu Klausu, kura otrais prezidentūras piecu gadu termiņš beigsies 2013.gada februārī.

Lai gan prezidents kā valsts galva stāv pāri ikdienas politikai, viņam tomēr ir pilnvaras iecelt premjerministrus, centrālās bankas padomes locekļus un tiesnešus, kā arī tiesības uzlikt veto likumiem.

Prezidents arī var pieprasīt izmaiņas iekšpolitikā un ārpolitikā. Šo prerogatīvu izmantoja Klauss, kuru daudzi Čehijā uzskata par šķeltniecisku figūru, ņemot vērā viņa iebildumus pret Eiropas integrāciju un skepsi par globālo sasilšanu.

Pēc komunistu režīma krišanas 1989.gadā čehu disidents Vāclavs Havels kļuva par pēdējo Čehoslovākijas prezidentu. Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās viņš bija pirmais Čehijas prezidents no 1993. līdz 2003.gadam.

Ņujorkas Universitātes Prāgā politiskais analītiķis Jiržī Pehe pauda uzskatu, ka tieši vēlētam prezidentam var būt nozīmīgāka loma nekā parlamenta izraudzītam, tomēr tauta dotu priekšroku kompromisa kandidātam.

"Es domāju, ka daudzus cilvēkus ir traumējusi Klausa prezidentūra un viņa mēģinājumi paplašināt savas konstitucionālās pilnvaras. Varbūt mēs tieksimies ievēlēt prezidentu, kurš nebūs tik .. varaskārs," sacīja Pehe.

Saskaņā ar konstitūcijas grozījumu, kuru decembrī atbalstīja parlamenta apakšpalāta, Čehijas prezidents tiks ievēlēts divās vēlēšanu kārtās. Otrajā kārtā sacentīsies divi kandidāti, kas pirmajā kārtā iegūs visvairāk balsu.

Nākamgad paredzētajām vēlēšanām vēl nav izvirzījies neviens skaidrs favorīts. Interesi par kandidēšanu tajās izrādījuši vairāki politiķi, tostarp ekspremjers Jans Fišers un pašreizējais ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs.

Vairākums Čehijas pilsoņu atbalsta ideju par tieši vēlētu prezidentu. Sabiedriskās domas aptaujā janvārī vairums respondentu uzskatīja prezidenta vēlēšanas par gandrīz tikpat svarīgām kā pašvaldību un parlamenta apakšpalātas vēlēšanas un par svarīgākām nekā Senāta vai Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!