Sestdien Debaļcevē turpinās iedzīvotāju evakuācija, un no pilsētas piektdien ir devušies prom 753 cilvēki, vēsta Ukrainas mediji.
Jau vēstīts, ka piektdien sākta civiliedzīvotāju evakuācija no Ukrainas pilsētas Debaļceves, ko pēdējās dienās regulāri apšauda prokrieviskie separātisti. Pēc ATO pārstāvju teiktā, panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu 6.un 7.februarī dienas laikā. Uguns tiks pārtraukta Debaļceves apkaimē rajonos, caur kuriem ved ceļi Debaļceve - Ugļegorska un Debaļceve - Artemovska.
Izdevums "Deutsche Welle" raksta, ka Doņeckas apgabalā novērota "nepārtraukta bēgļu kustība". Civiliedzīvotājus izved brīvprātīgie un glābšanas dienesti. Bēgļi sākotnēji tiek nogādāti Artemovskā, bet tālāk pagaidu izvietošanas punktos Slavjanskā un Konstantinovkā, kas atrodas Ukrainas armijas kontrolē.
Daudzi nesaprot, kas ar viņiem notiek
Ārkārtas situāciju dienesta darbiniece Svetlana norādījusi, ka diennakts laikā ierodas bēgļi no Horlovkas, Avdejevkas, Jenakijevas, bet visvairāk no Debaļceves. Slavjanskā ir gan vagoni, gan teltis, kur cilvēki var paēst un pārnakšņot. Tur lielākā daļa atnācēju ir bērni, gados veci cilvēki un invalīdi.
"Mēs barojam, apsildām, sniedzam pirmo psiholoģisko palīdzību. Ja runājam medicīnas valodā, tad cilvēki atrodas asā traumatiskā stresa stāvoklī. Daudzi nesaprot, kas ar viņiem notiek," atzīst Svetlana.
Pagaidu apsildīšanas punkts atrodas arī Konstantinovkā. Viena no tā iemītniecēm ir 60 gadus vecā Ludmila no Debaļceves, kas ir redzes invalīde. Viņa atklājusi, ka Debaļcevē notikusi "neprātīga bombardēšana". "Ēkas gāzušās kā kāršu namiņi, lidojuši lādiņi, no kuriem mēs smakām nost, jo nebija, ko elpot" atceras sieviete.
Vuhļehirskā atrodas tikai drupas
Starp bēgļu pagaidu izvietošanas punkta atbraucējiem daļa patstāvīgi izglābusies no "Debaļceves katla". Vuhļehirskas iedzīvotāja Natālija pastāstījusi, ka pilsētu, ko nesen pilnīgā kontrolē pārņēmusi pašpasludinātā "Doņeckas tautas republika", desmit dienas pēc kārtas apšaudījuši no "Grad" un "Uragan" raķetēm. "Pilsētā nav dzīvas vietas, redzamas vienas drupas," atzinusi sieviete. Pēc viņas vārdiem, apšaudes laikā katru dienu Vihļehirskā apglabājuši 50-100 nogalināto.
Natālija ar bērniem patstāvīgi izbraukusi no pilsētas, samaksājot pārvadātājam 500 grivnas (17,5 eiro). Tikpat daudz viņa samaksājusi par dzelzceļa biļetēm. Sieviete atklājusi, ka Ukrainas robežpunktā "laiduši nelabprāt, lūguši uzrādīt izziņu par pagaidu pārcelšanos". Viņa paudusi neizpratni, kā šādos apstākļos varēja saņemt izziņu. Pēc viņas teiktā, ceļš no Vuhļehirskas ticis apšaudīts, un sieviete braukusi ar bērniem bez jebkādas pārliecības par drošību.
Brīvprātīgais Aleksandrs atzinis, ka cilvēkus māc neziņa par turpmāko likteni. "Virkne piefrontes apdzīvoto punktu iedzīvotāju atrodas Ukrainas kontrolētajā teritorijā, un tā netiek uzskatīta par okupētu. Tāpēc ir grūti iegūt bēgļa statusu, kas nozīmē, arī sociālo palīdzību no valsts," viņš sacījis. Tiesa, viņš atzīmējis, ka atgriezties cilvēkiem vairs nav ne vietas, ne iemesla, jo viņu mājas ir izlīdzinātas līdz ar zemi.
Pēc Ukrainas puses sniegtās informācijas, piektdien pa "zaļo koridoru" izvesti 753 cilvēki, tostarp 81 bērns. Tiek norādīts, ka daļa bēgļu patstāvīgi dosies pie saviem radiniekiem, citi bez maksas dosies uz Kijevu, kur atrodas bēgļu izvietošanas centrālais štābs. Pēc glābēju sacītā, atbraucējiem tiks piedāvāta iespēja izmitināties visā Ukrainā.
