Protestētāji pulcējās Andrāši avēnijā pie Valsts operas ēkas, kurā notika premjerministra Viktora Orbāna valdības rīkots svētku pasākums par godu jaunās konstitūcijas pieņemšanai. Daudzi demonstranti sauca premjeru par "Viktatoru".
"Premjerministrs zvērēja aizstāvēt konstitūciju, bet viņš to ir gāzis. Šovakar operas nams ir liekulības mājoklis, bet iela - konstitucionālo vērtību mājoklis," citiem demonstrantiem paziņoja bijušais mediju pārvaldes vadītājs Lāslo Majteņi.
Demonstrācija pārsvarā notika mierīgi, ja neskaita īslaicīgu sadursmi starp Sociālistiskās partijas politiķu grupu, kas piedalījās demonstrācijā, un dažiem desmitiem labējo ekstrēmistu, kas rīkoja pretdemonstrāciju.
Ungārijas parlaments aprīlī pieņēma jauno konstitūciju, lai gan to atbalstīja tikai valdošā labēji centriskā partija "Fidesz - KDNP", kurai ir divu trešdaļu balsu vairākums parlamentā.
Par jauno konstitūciju balsoja 262 deputāti, 44 bija pret, bet viens atturējās. Pret balsoja galēji labējās partijas "Jobbik" deputāti. Savukārt opozīcijā esošie sociālisti un liberālā partija "Politika var būt citāda" (LMP) balsojumā nepiedalījās, skaidrojot, ka balsojumā par jauno konstitūciju trūkst vienprātības un ka tā nostiprinās valdošās partijas varu arī pēc tās pilnvaru termiņa beigām.
Valdošā partija uzstāj, ka jaunā konstitūcija, kas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, pabeigs pēc komunistu režīma sabrukšanas 1989.gadā uzsākto demokratizācijas procesu. Tomēr pilsonisko un cilvēktiesību aktīvistu grupas apgalvo, ka tā vājinās demokrātisko pārvaldi un līdzsvaru.
Jaunā konstitūcija ierobežo augstākās tiesas pilnvaras budžeta un nodokļu jautājumos, kā arī ļauj prezidentam atlaist parlamentu, ja budžets nav pieņemts līdz aprīlim. Tiesas pilnvaru ierobežojums tiks atcelts tikai tad, kad valsts parāds samazināsies zem 50% no iekšzemes kopprodukta.
Jaunajā konstitūcijā iekļauti stingri noteikumi valsts parāda samazināšanai, kurus pozitīvi novērtējuši investori.
Tomēr kritiķi atzīst, ka valdošajai partijai vajadzēja veikt daudz plašākas konsultācijas Ungārijas pamatlikuma pārrakstīšanas laikā. Eiropas Komisijas konstitucionālās likumdošanas konsultatīvā institūcija Venēcijas komisija ir apšaubījusi procesa caurskatāmību.
Jaunā konstitūcija arī nosaka, ka parlamentā būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar pensijām, nodokļiem un centrālās bankas pārvaldi.
Tomēr kā galveno jaunās konstitūcijas problēmu analītiķi sauc iespēju, ka "Fidesz" varēs kontrolēt galvenās valsts institūcijas, piemēram, budžetu pārraugošo Fiskālo padomi, arī pēc tās valdības pilnvaru termiņa beigām, kas būs 2014.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
