Lai nacionālo partiju alianses un apvienības tiktu uzskatītas par EP politisko grupu, tām līdz 24.jūnijam bija jāizniez EP atbilstošs pieteikums. Politiskajā grupā jābūt pārstāvētiem vismaz 25 politiķiem no vismaz septiņām dažādām dalībvalstīm.
No 751 EP parlamentārieša 708 izvēlējušies iestāties kādā no politiskajām grupām, savukārt 48 politiķi pagaidām nolēmuši palikt kā politiskajām aliansēm nepiederīgi deputāti.
Lai gan pirms EP vēlēšanām viena no redzamākajām Eiropas eiroskeptiķu līderēm Marina Lepēna solīja izveidot spēcīgu politisko aliansi, ar kuras palīdzību beidzot varētu no iekšienes sakaut "Briseles monstru", tas politiķei tomēr nav izdevies.
Kā vēsta Francijas mediji, Lepēna tomēr cer paspēt izveidot jaunu politisko grupu līdz 2014.gada beigām. Lepēnai gana pārliecinoši izdevies uzrunāt politiskās partijas no sešām ES dalībvalstīm, lai noformētu politisko grupu bija nepieciešami pārstāvji no vismaz septiņām dažādām valstīm.
Latvijas politiķi visvairāk būs pārstāvēti Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupā, tajā strādās visi četri "Vienotības" deputāti - Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks, Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete.
Viens no Nacionālās apvienības līderiem Roberts Zīle turpinās strādāt "Eiropas Konservatīvo un reformistu" grupā, savukārt nesen izveidotās partijas "Latvijas krievu savienība" līdere Tatjana Ždanoka, neskatoties uz vairākiem EP politiķu pārmetumiem Krimas referenduma apmeklējuma kontekstā, turpinās darbu grupā "Eiropas Apvienotie kreisie spēki/Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki."
"Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) ievēlētā pārstāve Iveta Grigule strādās grupā "Brīvības un demokrātijas Eiropa", kas zināma kā apvienība, kuras vadībā atrodas odiozais britu eiroskeptiķis Naidžels Farāžs.
No "Saskaņas centra" ievēlētais Andrejs Mamikins turpinās jau ierasto SC darbu Sociālistu blokā ( "Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa").
EP izveidotajā tabulā apkopotas visas Parlamenta 2014.-2019. gada pilnvaru termiņa politiskās grupas:
| Politiskā grupa | Priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji | Dalībnieku skaits |
| Eiropas Tautas partijas grupa (EPP) | Manfrēds Vēbers (Vācija) Trešo reizi ievēlēts Parlamentā. Pagājušajā pilnvaru termiņā viņš darbojās Konstitucionālo jautājumu komitejā. | 221 |
| Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D) | Martins Šulcs (Vācija) Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs no 2012. līdz 2014. gadam. Divdesmit gadus bijis EP deputāts. | 191 |
| Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR) | Saijeds Kamals (Apvienotā Karaliste) Otro reizi ievēlēts Parlamentā. Pagājušajā pilnvaru termiņā viņš darbojās Ekonomikas komitejā. | 70 |
| Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE) | Gijs Verhofštats (Beļģija) Bijušais Beļģijas premjerministrs, atkārtoti ievēlēts par grupas priekšsēdētāju. | 67 |
| Eiropas Apvienotie kreisie spēki/Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki (GUE/NGL) | Gabriela Cimmere (Vācija) Trešo reizi ievēlēta Parlamentā. Grupas priekšsēdētāja kopš 2012. gada. | 52 |
| Zaļie/ Eiropas Brīvā apvienība (zaļie/ALE) | Filips Lamberts (Beļģija) un Rebeka Harmsa (Vācija) Ievēlēti par grupas līdzpriekšsēdētājiem. Lamberts stājies Daniela Kona-Bendita (Francija) vietā. Harmsa bija līdzpriekšsēdētāja jau iepriekšējā pilnvaru termiņā. | 50 |
| Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD) | Naidžels Farāžs (Apvienotā Karaliste) un Deivids Borelli (Itālija) Farāžs ir EP deputāts kopš 1999. gada un jau iepriekš bijis grupas vadītājs. Borelli ir jaunpienācējs Parlamentā. | 48 |
