Foto: stock.xchng
Eiropas Savienībai (ES) jau izdevies pārvarēt dziļāko recesiju kopš Otrā pasaules kara, taču ekonomikas atveseļošanās pazīmes bloka austrumu dalībvalstīs neveidojas vienmērīgi, situācijai viskrasāk atšķiroties desmit bijušās komunisma valstīs, kas ES pievienojušās kopš 2004.gada, norāda eksperti.

"Izaugsmes ziņā Austrumeiropa atpaliks no pārējās pasaules. Dažu nākošo gadu laikā šajā reģionā būs viszemākā ekonomikas izaugsme," intervijā Austrijas laikrakstam "Der Standard" pavēstījis Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) vecākais ekonomists Ēriks Berglofs.

Jau ziņots, ka ES ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, palielinājās par 0,2% un tas ir pirmais pieaugums pēc piecu ceturkšņu samazinājuma.

"Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis vēl joprojām ir atkarīgas no Rietumeiropas, kas ekonomiski ir krietni spēcīgāka. Tādēļ to nākotne balstās uz Rietumeiropas atlabšanu," sacīja auditoru biroja "PricewaterhouseCoopers" analītiķis Polijā Vitolds Orlovskis.

"Tādas valstis kā Bulgārija vai Baltijas reģions, kuras ir atkarīgas no ārvalstu kapitāla, cietušas vissmagāk. Tām draud katastrofa, un tās vēl joprojām ir noraizējušās par to valūtu stabilitāti," piebilda Orlovskis.

Viņš arī uzskata, ka Polija, Čehija un Slovākija, kas pieļāvušas mazāk kļūdu, uz nākotni var raudzīties krietni mierīgāk.

Slovākijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, palielinājās par 1,6%.

"Izaugsme trešajā ceturksnī bija salīdzinoši spēcīga, pat spēcīgāka par Vācijas un Čehijas ekonomikām, kas iepriekšējā ceturksnī pieaugušas par attiecīgi 0,7% un 0,8%," norādīja "Tatra Banka" analītiķi.

Savukārt bankas "Raiffeisenbank" analītiķi Čehijā norāda, ka "recesija mums [Čehijai] jau ir aiz muguras. Mēs esam stabilizācijas fāzē, taču mums vēl nepieciešams sagaidīt patiesu atlabšanu."

Tajā pašā laikā "situācija Baltijas valstīs ir vismazāk optimistiska, jo šīs valstis pakļautas smagākajai recesijai ES", pavēstīja "Danske Bank" analītiķe Lietuvā Violeta Kliviene.

Lietuvas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 14,3%, bet Latvijas un Igaunijas IKP saruka par attiecīgi 18,3% un 15,3%.

Ungārijas ekonomika šajā periodā sarukusi par 7,2%, bet Rumānijas ekonomika piedzīvojusi 7,1% kritumu.

Savukārt Bulgārijas IKP trešajā ceturksnī samazinājās par 5,8%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš krīzes sākšanās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!