Globālā kreditēšanas krīze un investīciju aizplūšana smagi sāka jaunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Balkānu dienvidu valstis, bet izejvielām bagātās valstis, tostarp Krievija un Kazahstāna, saņēma sodu par vilcināšanos dažādot ekonomikas attīstības iespējas no atkarības no energoresursiem, teikts ERAB jaunākajā ziņojumā.
Valstīm "nepieciešams dažādot savas ekonomikas, lai tās nebūtu pārāk atkarīgas no naftas un gāzes un dažu metālu eksporta. Nepieciešams arī izvairīties no atkarības no tikai dažām ražošanas līnijām, kam grūtā situācija būs ļoti smags iespaids uz vispārējo ekonomiku," skaidroja ERAB prezidents Tomass Mirovs.
30 augošās Eiropas un Centrālāzijas valstis, kurās ERAB investē savus līdzekļus, cīnās par atlabšanu no dziļākās recesijas kopš pārejas uz brīvā tirgus ekonomikām.
Banka, kas palīdzēja ierobežot finanšu krīzes iespaidu, pārliecinot Rietumeiropas bankas palikt reģionā, prognozē, ka globālajā krīzē cietušo valstu atlabšana būs nevienmērīga un trausla.
ERAB galvenais ekonomists Ēriks Berglofs pirmdien konferencē Londonā, kas veltīta komunisma sabrukuma 20.gadadienai, atzina, ka starp pasaules augošajiem tirgiem vissmagāk cietusi Austrumeiropa, jo triecienu saasināja to finanšu integrācijas līmenis ar lielajām ekonomikām.
"Pārmērīgie parādi spēlēja lomu un mums nepieciešams to ņemt vērā, paredzot atbildes politisku plānu izstrādē. Mums nepieciešams palielināt finanšu integrāciju, bet uzmanīt kredītu pieaugumu," skaidroja Berglofs.
Ekonomists brīdināja, ka citām valstīm vajadzētu mācīties no šīs krīzes un ieviest regulatoru uzraudzību, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē.
"Šī krīze ir parādījusi nepieciešamību pēc steidzamiem soļiem, lai palīdzētu samazināt atkarību no kredītiem ārvalstu valūtās un daudz efektīvāk kontrolētu kredītu pieprasījumu. Mēģinājums atkāpties no finanšu integrācijas būtu nepareizs solis. Ārvalstu banku klātbūtne un rezultējošais finanšu sistēmas dziļums spēlēja izšķirošu stabilizācijas lomu," teikts ERAB ziņojumā.
Baltijas valstu steigšanās ieviest eiro krīzes iespaidu padarīja smagāku, jo cerībā uz drīzu eiro ieviešu daudzi iedzīvotāji ņēma kredītus ārvalstu valūtās, teikts ziņojumā.
Taču, piemēram, Čehija, kas lēmumu par eiro ieviešu atlika uz vēlāku laiku, krīzi pārlaidusi daudz labāk, skaidro Berglofs, norādot, ka konkrētu datumu noteikšana eiro ieviešanai ir nepareizs solis.
ERAB prognozē, ka Latvijas, Lietuvas un Bulgārijas ekonomikās gaidāma tālāka lejupslīde, jo šajās valstīs samazinās algas, cenas un valdības tēriņi.
Albānijas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas ekonomikas nākamgad atlabs straujāk nekā kaimiņvalstis, galvenokārt pateicoties to relatīvi nesktarajām banku sistēmām.
Savukārt Krievijas un Kazahstānas ekonomiku atlabšanas iespējas atkarīgas no amatpersonu spējām sakārto finanšu nozares.
ERAB 2009.gadam Latvijai prognozē ekonomikas lejupslīdi 16,7% no IKP apmērā, Lietuvai 15,8% no IKP un Igaunijai 12,9% no IKP apmērā.
Savukārt 2010.gadam banka Latvijai un Lietuvai prognozē ekonomisko lejupslīdi 4,2% no IKP apmērā, bet Igaunijai 2,4% no IKP apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
