Austrumeiropas ekonomikas atlabšanu vēl joprojām apdraud banku krīze, jo sektora caurskatāmības trūkums negatīvi ietekmē patērētāju pārliecību un traucē starpbanku kredītu plūsmai, norāda Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) vecākais ekonomists Ēriks Berglofs.

Eiropas attīstības valstu banku sistēma krīzi vēl nav pārdzīvojusi un joprojām pastāv iespēja, ka reģions varētu piedzīvot finanšu krīzi, norādīja Berglofs. Viņš piebilda, ka reģiona atlabšana ir atkarīga no tā spējas novērst jaunu banku krīzi.

"Pazīmes liecina, ka pieprasījums Rietumeiropā palielināsies un tas palīdzēs šīm valstīm, taču to visvairāk apdraud finanšu sistēmas atkārtota lejupslīde," uzsvēra Berglofs.

ERAB galvenokārt koncentrējas uz 12 galvenajām Rietumeiropas mātesbankām, kuras šim reģionam tiek uzskatītas par sistēmiski svarīgām, tostarp Itālijas "UniCredit" un Francijas "Societe Generale" struktūrvienības, kā arī tādām lielām iekšzemes bankas kā Latvijas "Parex banka" un Ungārijas "OTP Bank Nyrt".

"Pastāv ievērojami jautājumi par Rietumeiropas banku portfeļiem, un vairums šo neskaidrību ir saistīts ar investīcijām Austrumeiropā. Kad bankas neuzticas cita citai, tad starpbanku [kredītu] tirgus nefunkcionē un tās ir piesardzīgas aizdevumus izsniegt arī klientiem," teica Berglofs.

Viņš uzskata, ka Eiropas bankas gūtu labumu no stingrākiem tā dēvētiem stresa pārbaudījumiem, kuru rezultāti tiktu publiskoti, tādējādi reģionā uzlabojot pārliecību un stabilizējot starpbanku aizdevumu izsniegšanu.

"Stresa pārbaudījumu rezultātiem Eiropas Savienībā vajadzētu tikt publiskotiem, un, ja tiek fiksētas kādas problēmas, tiem jābūt apvienotiem ar pasākumiem to risināšanai. To ir nepieciešams veikt tuvāko mēnešu laikā. Patlaban svarīgākā prioritāte ir iegūt lielāku skaidrību par Rietumeiropas bankām un to daļām Austrumeiropā," uzsvēra Berglofs.

Viņš pavēstīja, ka ERAB, visticamāk, arī paaugstinās reģiona ekonomiskās izaugsmes prognozi 2010.gadam.

Banka šā gada maijā prognozēja, ka reģiona ekonomikas šogad saruks par vairāk nekā 5%, bet 2010.gadā pieaugs par 1,4%.

"Mēs saskatām lielāku potenciālu nākamajam gadam. Mēs tagad esam krietni optimistiskāki nekā iepriekš. Reģions ir ļoti atkarīgs no situācijas Rietumeiropā, un, šķiet, tā tur ir stabilizējusies," norādīja Berglofs.

Tomēr viņš piebilda, ka risks par paildzinātu krīzi reģiona finanšu sektorā palēnina potenciālās atlabšanas tempu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!