"Sakārtošanās process būs pietiekami sāpīgs un pārbaudīs visu iesaistīto izturību, taču šī nav krīze, kad klienti izņem no bankām noguldījumus vai bankrotē valstis. Vairumā Austrumeiropas valstu ekonomika strādā ne vājāk, un bieži vien spēcīgāk nekā Rietumeiropā," uzrunā Londonas Ekonomikas skolā paziņoja Mirovs.
"Lai arī dažas valstis ziņo par dramatisku ražošanas apjomu kritumu, banku sektors līdz šim bijis daudz dzīvīgāks, nekā bija paredzēts dažos visļaunākajos scenārijos," viņš teica.
Pēc Mirova vārdiem, reģiona spēcīgie ekonomiskie fundamenti palīdzēs atlabt, taču tuvākajā pārskatāmajā nākotnē nav gaidāms, ka izaugsmes līmenis atgriezīsies pie ikgadējiem 5%-7%.
Mirovs Ukrainu minēja "kā vislielākās bažas raisošo valsti reģionā", kura saskaras ar lielu daudzumu problēmu, sākot ar ekonomikas pasliktināšanos un beidzot ar politisko nestabilitāti.
"Ukrainas stabilitāte ir vitāli svarīga visas Eiropas nākotnei," paziņoja Mirovs.
Tomēr viņš norādīja, ka Ukraina ir citādākā pozīcijā cīņā ar krīzi nekā Polija vai Ungārija, jo tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
