Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien pulcējas Iprā, kur viņi piemin Pirmā pasaules kara upurus, taču pēc tam viņus gaida daudz svarīgāki uzdevumi.
Ipras apkārtnē Flandrijas rietumos Pirmā pasaules kara laikā dzīvības zaudēja simtiem tūkstošiem abu karojošo pušu karavīru, un ES līderi šeit piedalīsies kritušo piemiņas ceremonijā.
Tai sekos darba vakariņas, kurās paredzēts apspriest ES prioritātes nākamajos piecos gados.
Kārtējais ES līderu divu dienu samits notiek pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās lielus panākumus guva eiroskeptiskās un galēji labējās partijas. Šo vēlēšanu iznākumu daudzi tulko kā pilsoņu neapmierinātības izpausmi ar pašreizējo lietu stāvokli.
"Mēs vēlamies mentalitātes maiņu, visas savienības lēcienu uz priekšu," pagājušajā nedēļā norādīja Itālijas premjerministrs Mateo Renci, kura pārstāvētā valsts no 1.jūlija rotācijas kārtībā uzņemas ES prezidentūras pienākumus.
Viena no būtiskākajām prasībām, kuru izvirza Itālija, kā arī Francija, ir lielāka ES fiskālās politikas elastība, lai dotu dalībvalstīm iespēju veicināt ekonomikas izaugsmi un mazināt bezdarbu.
Tomēr vispirms ES dalībvalstu līderiem jāpanāk vienošanās par nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidatūru.
Centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), kas EP vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu, par Žozē Manuela Barrozu pēcteci izvēlējusies bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru. Pēdējo nedēļu laikā viņam atbalstu paudis arī vairums dalībvalstu līderu, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele.
Taču pret Junkera kandidatūru joprojām kategoriski iebilst Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš apsolījis vēlētājiem līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES.
Briti Junkeru uzskata par pārāk lielu "federālistu", un Kemerons brīdina, ka viņa nonākšana EK prezidenta krēslā var mainīt Lielbritānijā spēku samēru par labu aiziešanai no ES.
Ja pārējo ES dalībvalstu līderi tomēr uzstās uz Junkera kandidatūru, Kemerons solījis pieprasīt šajā jautājumā oficiālu balsojumu. Tā būtu novirzīšanās no ES samitu tradīcijām, jo šādos jautājumos vienošanās ierasti tiek panākta konsensa kārtībā.
Tomēr oficiāli jautājums par EK prezidenta kandidatūru dienaskārtībā ir tikai piektdien, kad sarunas turpināsies ierastajā samitu vidē Briselē.
Samitā paredzēts pārrunāt arī ES ekonomisko politiku, kā arī bloka attiecības ar Krieviju.
Piektdien paredzēta arī ES sadarbības līgumu parakstīšana ar Gruziju un Moldovu, kā arī ar Ukrainu par jau daļēji noslēgtā asociācijas līguma atlikušo ekonomisko sadaļu.
Taču joprojām pastāv bažas, ka Krievija uz to varētu reaģēt ar pastiprinātu ekonomisko spiedienu pret Tbilisi, Kišiņevu un Kijevu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
