Eiropas Savienība (ES) pagājušajā gadā nodrošinājusi aizsardzību un piešķīrusi patvērumu vairāk nekā 185 000 bēgļu, otrdien pavēstīja ES statistikas aģentūra "Eurostat".
Eiropa ir iecienīts galamērķis gan tiem, kas bēg no konfliktiem un vajāšanām, gan tiem, kas meklē labāku dzīvi. Tie, kuriem nepieciešama aizsardzība, var pieprasīt patvērumu, taču ekonomiskos imigrantus var sūtīt atpakaļ.
Pagājušajā gadā apstiprināto patvēruma pieprasījumu skaits bijis gandrīz par 50 procentiem lielāks nekā 2013.gadā.
Kopš 2008.gada ES kopā nodrošinājusi aizsardzību vairāk nekā 750 000 patvēruma meklētāju.
Tāpat kā iepriekšējos gados, vislielākā veiksmīgo patvēruma pieprasītāju grupa bija sīrieši, kuri veido 37 procentus no uzņemto bēgļu kopskaita. Viņiem seko eritrejieši un afgāņi.
Skaitliski visvairāk bēgļu ES uzņēmusi Vācija, kura pērn apstiprinājusi 47 000 pieteikumu. Tikmēr Zviedrija uzņēmusi vislielāko bēgļu skaitu attiecībā pret tās iedzīvotāju skaitu. Kopā ar Franciju un Itāliju šīs valstis uzņēmušas gandrīz divas trešdaļas no visiem bēgļiem.
Dati savākti par 27 dalībvalstīm, jo Austrijai datu par pagājušo gadu pagaidām nav.
ES 2014.gadā uzņēmusi arī 6500 pārvietotos bēgļus. Šiem cilvēkiem dota atļauja dzīvot kādā ES dalībvalstī, pirms viņi to sasnieguši. Tie ir, piemēram, sīrieši, kuri devušies uz bēgļu nometnēm.
Eiropas Komisija trešdien nāks klajā ar savu jauno imigrācijas stratēģiju, tostarp ieceri noteikt visām ES dalībvalstīm obligātas bēgļu kvotas.
