Vācijai, kura, šķiet, nonāk arvien lielākā izolācijā, samitā nāksies aizstāvēt ierosinājumu grozīt desmit gadus gatavoto un tikai nesen ar tādām pūlēm pieņemto Lisabonas līgumu.
ES līderu sarunu dienaskārtībā gan ir jautājums par mācībām, kas gūstamas no Grieķijas finanšu krīzes, taču lielais vairums dalībvalstu ļāvis noprast, ka iebilst pret metodēm, kuras ierosinājušas Berlīne un Parīze.
Vācijas kanclere Angela Merkele samita priekšvakarā centrā atkal pārtvert iniciatīvu, norādot, ka jaunajiem fiskālajiem noteikumiem jākļūst par "tiesisku robežšķirtni, un tas notiks, vienīgi grozot līgumus".
Berlīni atbalsta arī Francija, kurai izdevies no Merkeles panākt piekāpšanos, piekrītot mīkstināt pret budžeta disciplīnas pārkāpējiem piemērojamās sankcijas un izveidot pastāvīgu drošības fondu, lai sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajām dalībvalstīm.
Kā apliecināja kāds diplomāts, Parīze joprojām uzskata, ka līguma izmaiņas ir "patiesa nepieciešamība".
Tomēr ES amatpersonas un daļa dalībvalstu bažījas, ka atkal nāksies piedzīvot grūtības, kādas tika pieredzētas pirms Lisabonas līguma apstiprināšanas.
ES tieslietu komisāre Vivjena Redinga norādīja, ka centieni mainīt līgumu novedīs tikai pie Pandoras lādes atvēršanas.
Tikmēr kāds cits diplomāts norādīja, ka centieni ieviest ES līgumos tādas normas kā iespējamā balsstiesību atņemšana fiskālās disciplīnas pārkāpējiem Lielbritānijā var novest pie referenduma, jo šī ideja faktiski satur kārtējo "varas nodošanu" Briselei.