Februāri pasaules kalendārā varētu attēlot glābšanas riņķa formā, jo vairāku valstu valdības uzsāka cīņu pret strauju ekonomikas lejupslīdi.

Austrālija nolēmusi valsts ekonomikā iepludināt 42 miljardus dolāru (15 miljardus latu). Zviedrija ieplānojusi atbalstu valsts bankām 50 miljardu kronu (3,2 miljardu latu) apmērā. Savukārt Austrumeiropas centrālās bankas veikušas saskaņotus pasākumus to valūtu stabilizēšanai. Par Austrumeiropas banku atbalsta plānu 25 miljardu eiro (17,57 miljardu latu) apmērā vienojas arī globālās attīstības bankas.

Somijā un Dānijā februārī iestājusies recesija, bet Zviedrijā turpinājusies lejupslīde. Tikmēr kredītu krīzes ietekmē kredītrisku apdrošināšanas un kredītfinanšu informācijas kompānija "Coface" pazeminājusi uzreiz 22 valstu reitingus.

Šajā laikā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) brīdināja, ka finanšu krīze Austrumeiropu var atmest 20 gadu senā pagātnē. Savukārt Eiropa un Kanāda kritizējušas ASV ekonomikas stimulēšanas plānu, norādot uz protekcionisma draudiem.

Obama februārī paziņoja par ASV spēku izvešanu no Irākas līdz 2011. gada beigām. Vienlaicīgi ASV strauji palielināja militāro kontingentu Afganistānā. Savukārt Kirgīzijas valdība ne bez Krievijas ietekmes lēmusi par ASV bāzes slēgšanu tās teritorijā. Taču nodrošināt NATO kravu tranzītu uz Afganistānu drīz vien piekritušas Tadžikistāna un Uzbekistāna.

Februārī izpostītas valsts glābšanas vārdā Zimbabves opozīcijas līderis un prezidenta Roberta Mugabes sāncensis Morgans Cvangirai kļuvis par premjeru vienotajā valdībā. Ekscentrisks Lībijas līderis Muamars Kadafi tika ievēlēts par Āfrikas Savienības līderi. Savukārt Venecuēlas prezidents Ugo Čavess uzvarējis referendumā par pilnvaru termiņa ierobežojumu atcelšanu.

VIDEO: ASV ekonomikas stimulēšanas plāns

VIDEO: Obama sola izvest karaspēku no Irākas

VIDEO: Čavess – prezidents uz mūžu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!