Doņeckas lidostu dienu un nakti satricina sprādzieni un šāvieni, katru logu un plaisu sienā uzmana ienaidnieka snaiperi, laiku pa laikam nākas atsist separātistu uzbrukumus. Karavīriem atgūties no šīm šausmām palīdz bērnu zīmējumi un skolēnu sūtītās vēstules.
"Tur ir kaut kas tik sirsnīgs un patiess, kas pēc nedēļas ellē palīdz saprast, ka pasaulē ir arī labais," "Delfi" speciālkorespondentam Ukrainā Silveram Meikaram stāsta Dmitrijs, lasot vēstuli, kurā skolēns novēl, "lai vējš aizpūš pret jums izšautās lodes".
Dmitrijs pēc divarpus nedēļu ilgas cīnīšanās Doņeckas lidostā atrodas īsā atvaļinājumā Peski ciemā. Par īstu atvaļinājumu to gan nenosaukt, jo arī šeit katru dienu ir jāmeklē patvērums no kārtējās raķetes, lādiņa vai mīnas, bet ceļi jāšķērso skriešus, lai apgrūtinātu ienaidnieka snaiperu darbu, skaidro Meikars. Tomēr tas ir daudz labāk par atrašanos Doņeckas lidosta termināla apakšējos stāvos.
Bērnu zīmējumi piekarināti pie sienām par armijas bāzi izmantotā rūpnīcā. Protams, ar šiem zīmējumiem nevar izārstēt kara radīto satricinājumu, bet tie ļoti palīdz, atklāj Dmitrijs.
