Foto: AFP/Scanpix

Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sacentīsies bijušais premjers un kreiso spēku pārstāvis Milošs Zemans un pašreizējais ārlietu ministrs labēji noskaņotais Karels Švarcenbergs, liecina galīgie vēlēšanu rezultāti.

Vēlēšanu pirmajā kārtā 68 gadus vecais Zemans ir ieguvis 24,22% balsu, bet 75 gadus vecais Švarcenbergs - 23,4% balsu, sestdien informēja Statistikas dienests pēc visu balsu saskaitīšanas.

"Tāpat kā Francijā duelis par prezidenta krēslu būs sadursmes starp labējo un kreiso spēku kandidātiem, un neviens no mums nevar atbildēt par pagātni vai tagadni," Zemans teica žurnālistiem sestdien.

Savukārt otrās vietas ieguvējs solīja "darīt visu, kas manos spēkos, lai mēs būtu kārtīga, veiksmīga valsts, kas atrodas Eiropas sirdī".

Tā kā pirmajā vēlēšanu kārtā neviens kandidāts neieguva vairāk nekā pusi balsu, 25. un 26.janvārī notiks vēlēšanu otrā kārta.

Šajās vēlēšanās pirmo reizi valsts galvu ievēlē tauta, nevis izraugās parlaments.

Pavisam uz prezidenta amatu vēlēšanu pirmajā kārtā, kas norisinājās piektdien un sestdien, bija deviņi kandidāti, taču sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām liecināja, ka otrajā kārtā iekļūs ekspremjeri Zemans un Jans Fišers.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Fišers ieguvis 16,4% balsu, bet kreisi noskaņotais senators Jirži Dīnstbīrs ierindojies ceturtajā vietā ar 16,1% balsu.

Piektajā vietā ar nepilniem 7% vēlētāju atbalstu ierindojies ekscentriskais mākslinieks Vladimirs Franzs, kura ķermeni no galvas līdz kājām klāj tetovējumu.

Vēlēšanās piedalījās 61% balsstiesīgo Čehijas iedzīvotāju.

Pagājušajā gadā pieņemtie konstitūcijas grozījumi paredz, ka Čehijā pirmo reizi kopš komunistu režīma un Čehoslovākijas sabrukuma prezidents būs tautas vēlēts.

Jaunais tautas vēlētais prezidents nomainīs pašreizējo valsts vadītāju Vāclavu Klausu, kura otrais prezidentūras piecu gadu termiņš beigsies 2013.gada martā. Klausam konstitūcija neļauj kandidēt uz trešo amata termiņu.

Jaunievēlētais prezidents būs trešais Čehijas vēsturē, kopš tā 1993.gadā atdalījās no Čehoslovākijas.

Pēc komunistu režīma krišanas 1989.gadā čehu disidents Vāclavs Havels kļuva par pēdējo Čehoslovākijas prezidentu. Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās viņš bija pirmais Čehijas prezidents no 1993. līdz 2003.gadam. Pēc tam pie varas nāca Klauss.

Lai gan prezidents kā valsts galva stāv pāri ikdienas politikai, viņam tomēr ir pilnvaras iecelt premjerministrus, centrālās bankas padomes locekļus un tiesnešus, kā arī tiesības uzlikt veto likumiem.

Prezidents arī var pieprasīt izmaiņas iekšpolitikā un ārpolitikā. Šo prerogatīvu izmantoja Klauss, kuru daudzi Čehijā uzskata par šķeltniecisku figūru, ņemot vērā viņa iebildumus pret Eiropas integrāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!