Londonas Impēriskās koledžas profesora Toma Kimbla pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados veiktie pētījumi 2012. gadā noveda pie tā dēvētās Higsa bozona elementārdaļiņas atklāšanas, par ko vairāki zinātnieki saņēma Nobela balvu, taču Kimbls tika apiets.
Kā vēsta raidsabiedrība BBC, tagad arī Kimbls iekļauts apbalvoto sarakstā sakarā ar Britānijas karalienes Elizabetes II dzimšanas dienu, saņemot bruņinieka titulu.
Kimbla pirms pusgadsimta teorētiski pareģotā daļiņa tika fiziski atklāta 2012. gadā divos eksperimentos gigantiskajā elementārdaļiņu paātrinātājā CERN Šveicē.
Vienā no eksperimentiem tika lietota iekārta, ko veidojis profesors Tedžinders Virdī, kurš arī strādā Impēriskajā koledžā.
"Darbs, ko mēs veicām CERN, īstenībā sākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ar Toma Kimbla pētījumiem," atzina profesors Virdī, paužot prieku par kolēģa ieguldījuma atzīšanu.
Higsa bozona jeb tā saucamās dievišķās daļiņas atklāšana ar profesora Virdī veidoto iekārtu izskaidro, kā par atomiem mazākas daļiņas iegūst masu.
Karalienes apbalvoto sarakstā ir Kimbls un Virdī, kā arī Nacionālās fizikas laboratorijas profesors Džons Petika un Londonas universitātes profesors Kolins Belikmors, kuri visi saņēmuši bruņinieka titulu.
