Kolektīvās prasības iesniedzēji pieprasa izmaksāt kompensācijas par konfiscēto personisko īpašumu, kas vēlāk ticis pārdots, un par trešās klases biļetēm, kuras nacisti lika pirkt saviem upuriem, lai gan patiesībā tie tika sadzīti lopu vagonos.
Prasība ASV federālajai tiesai Čikāgā tika iesniegta ceturtdien, kad tika atzīmēta Holokausta upuru starptautiskā piemiņas diena.
"SNFC pastrādāja, sazvērējās pastrādāt, kā arī palīdzēja un līdzdarbojās citiem, kas pastrādāja kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci," teikts prasībā. "Rīkojoties pilnībā apzināti, SNCF ir līdzvainīga genocīda gatavošanā."
Konfiscētais personīgais īpašums sastāv no skaidras naudas, vērtspapīriem, sudraba, zelta, juvelierizstrādājumiem, mākslas darbiem, mūzikas instrumentiem, apģērba un darbarīkiem.
Tas viss "nelikumīgi, necienīgi un piespiedu kārtā tika atņemts personām", kuru īpašumā vai valdījumā atradās minētie priekšmeti, norāda prasītāji.
Jau decembrī Francija piekrita nodot ASV 60 miljonus dolārus, kas izmaksājami tiem Savienoto Valstu pilsoņiem un ārvalstniekiem, kuri Otrā pasaules kara laikā no Francijas teritorijas tika nosūtīti uz nacistu nāves nometnēm.
Galvenā prasītāja jaunajā prāvā ir Čikāgā dzīvojošā Karena Skalīna, kuras vecvecāki savulaik no Francijas tika nosūtīti uz Aušvicu, kur 1942.gada novembrī viņi tika noslepkavoti.
Vēl divi zināmie prasītāji ir Francijas pilsoņi un rezidenti, kuru tuvinieki arī tika nosūtīti uz Aušvicu, kur gāja bojā.
Prasītāji uzskata, ka viņu lieta atrodas ASV tiesu jurisdikcijā, jo prasība pamatota ar starptautiskajām tiesībām, kuru ievērošana Čikāgas tiesai jānodrošina līdzvērtīgi federālo likumu ievērošanai.
Prasītāji arī norāda, ka šajā lietā nav iestājies noilgums, jo SNCF savus arhīvus sabiedrībai darīja daļēji pieejamus tikai 2012.gadā.