Horvātija trešdien solīja piekāpties Briselei strīdā par aizdomās turamo un noziedznieku izdošanu.
"Mēs tuvākajā laikā veiksim visus pasākumus, lai nodrošinātu likumu atbilstību Eiropas normām," apliecināja Horvātijas tieslietu ministrs Orsats Miljeničs, piedaloties kopīgā preses konferencē ar Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāri Vivjenu Redingu.
Miljeničs solīja, ka Briseles pieprasītie likuma grozījumi spēkā stāsies ne vēlāk kā 1.janvārī.
LETA jau ziņoja, ka Zagrebas un Briseles nesaskaņu pamatā ir pretrunīgi vērtētās izmaiņas likumos par izdošanu, kuras Horvātija pieņēma tikai dažas dienas pirms pievienošanās ES 1.jūlijā.
Izmaiņās noteikts, ka Horvātijai nav jāizdod cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās par noziegumiem, kas pastrādāti pirms 2002.gada, kad tika ieviesta Eiropas aresta ordera sistēma, kura regulē izdošanas kārtību ES dalībvalstu starpā.
Brisele uzskata, ka 2002.gada noteikšana par atskaites punktu ir pretrunā ar ES tiesībām un ir jāatceļ.
Horvātijas Tieslietu ministrija savukārt iepriekš norādījusi, ka Čehija, Luksemburga un Francija arī veikušas izmaiņas Eiropas aresta ordera sistēmā. Tomēr Eiropas Komisija (EK) uzstāj, ka Horvātijai par to tad vajadzēja konsultēties ar Briseli iepriekš iestāšanās sarunu gaitā.
ES pagājušo otrdien brīdināja Horvātiju, ka pret to tiks vērstas sankcijas, ja Zagreba šo situāciju neatrisinās.
Augusta beigās Horvātija ļāva noprast, ka bez kavēšanās tiks sperti vajadzīgie likumdošanas soļi, lai problēmas atrisinātu, tomēr solījums netika pildīts.
Horvātijas lielākā opozīcijas partija Demokrātiskā savienība (HDZ) pārmet premjerministra Zorana Milanoviča vadītajai centriski kreisajai valdībai, ka tā veikusi labojumus likumā, lai nepieļautu bijušā spiega Josipa Perkoviča izdošanu Vācijai.
Perkovičs ir bijušās Dienvidslāvijas komunistiskā režīma slepenā dienesta UDBA virsnieks, kas pēc neatkarības pasludināšanas 1991.gadā uzņēmās arī Horvātijas militārā izlūkdienesta vadību.
Berlīne vēlas panākt Perkoviča izdošanu saistībā ar Vācijā 1983.gadā notikušo horvātu disidenta Stjepana Džurekoviča slepkavību.
Horvātijas mediji pieļauj, ka valdība nevēlas izdot Perkoviču, jo viņa rīcībā, iespējams, ir slepena un kompromitējoša informācija par Horvātijas politikā un sabiedrībā ietekmīgiem cilvēkiem.