Saskaņā ar EPP decembrī panākto vienošanos konservatīvo kandidātu pieteikšana tiks sākta 13.februārī, bet balsojums par kandidātiem gaidāms EPP kongresā 6. un 7.martā Dublinā.
Kā apstiprinājis EPP prezidents Žozefs Dauls, konservatīvajiem ir četri pretendenti nominācijai EK prezidenta amatam, starp kuriem ir arī bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Jautāts par partijas izraudzītajiem pretendentiem, Dauls sacīja, ka EPP kandidāti ir četri labi zināmi Eiropas politiķi.
"Viens no tiem ir Somijas premjerministrs Jirki Katainens, otrs ir Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, tad pašreizējais iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē un bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers," sacīja Dauls.
Iepriekš minēti vēl divi EPP kandidāti EK prezidenta amatam - Īrijas premjerministrs Enda Kenijs un bloka tieslietu komisāre Vivjena Redinga.
Pašreiz par galveno favorītu tiek uzskatīts ES veterāns, bijušais Eirogrupas vadītājs un kādreizējais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.
Iepriekš EK prezidenta kandidātu izraudzījās ES valstu līderi. Taču 2009.gada Lisabonas līgums nosaka, ka valstu līderiem "jāņem vērā" balsojums parlamentā.
Eiropas Parlaments un Eiropas tieslietu komisāre Vivjena Redinga uzstāj, ka par EK prezidentu jākļūst nominācijai no tās partiju frakcijas, kas EP vēlēšanās saņem lielāko Eiropas iedzīvotāju atbalstu, līdzīgi kā nacionālajās vēlēšanās, kad uzvarējušās partijas līderis kļūst par premjerministru.
Tomēr šādai sistēmai ir savi trūkumi. Galvenokārt tā atturētu amatā esošos premjerministrus, kas nevēlas riskēt ar savu amatu mājās neskaidra Eiropas konkursa dēļ. Pret EP galveno lomu EK prezidenta izvēlē iebilst arī vairāki ES dalībvalstu līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele.
Tomēr tehniski ES līderiem nav jārespektē parlamenta izvēle, un, ņemot vērā izskanējušos ES līderu izteikumus, daudzi analītiķi un diplomāti ir pārliecināti, ka EK nākamā vadītāja izvēle norisināsies ierastā stilā.
