Glābšanas operācijas laikā notikusi apšaude ar sešiem vietējiem iedzīvotājiem, ziņo raidorganizācija. Taču paši ekipāžas locekļi guvuši tikai nelielus ievainojumus, kas radušies, katapultējoties avārijas brīdī.
Pentagona pārstāvji informē, ka netālu no nemiernieku kontrolētās otrās lielākās Lībijas pilsētas nogāzušās lidmašīnas avārijas iemesls, visticamāk, bijis mehānisks bojājums. ASV armijas pārstāvji neatklāj, kur tieši lidaparāts F-15 "Eagle" avarējis. ASV bruņoto spēku štāba Āfrikā pārstāvis norādījis, ka precīzus negadījuma iemeslus vēl noskaidro.
Laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz aculieciniekiem, informē, ka, satiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, viens no avarējušās lidmašīnas pilotiem pacēlis rokas un sacījis: "Okay, okay!". Savukārt negadījuma vietā saskrējušie cilvēki ASV lidotājiem pateikušies par dalību lidojumos virs Lībijas.
Koalīcijas spēki otrdien turpināja bombardēt dažādus mērķus Lībijā. ASV štāba pārstāvis admirālis Semjuels Loklīrs paziņojis, ka "taktiskie triecieni doti mērķiem piekrastes rajonos visā Lībijā", neprecizējot, kādiem tieši objektiem veikti uzlidojumi.
Viņš norādīja, ka sabiedroto spēku militāristi apmainās ar informāciju ar nemierniekiem. Admirālis arī pauda pārliecību, ka Lībijas līdera Muamara Kadafi spēki nespēs nodarīt kaitējumu koalīcijas spēkiem.
Tikmēr Lībijas valsts televīzija informē, ka "ienaidnieki – krustneši" bombardējuši valsts galvaspilsētu Tripoli. Pēc Lībijas varas iestāžu ziņām, bombardēta arī jūras kara bāze 10 kilometrus uz austrumiem no Tripoles un neliels zvejnieku ciemats. Tomēr ziņas par postījumiem valsts lielākajā pilsētā nav apstiprinājuši neatkarīgi avoti.
Lībijas valdības preses sekretārs Musa Ibrahims paziņojis, ka bombardēšanās otrdien gājuši bojā daudzi civiliedzīvotāji. Īpaši daudz upuru esot Sirtas pilsētā, kur, pēc viņa teiktā, trieciens dots civilajam lidlaukam. Tomēr arī šīs ziņas neatkarīgi novērotāji nav apstiprinājuši.
ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss otrdien paziņoja, ka koalīcijas spēki dara visu iespējamo, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem. Pēc tikšanās ar Krievijas aizsardzības ministru Anatoliju Serdjukovu Geitss pieļāva, ka tuvākajās dienās karadarbība Lībijā ies mazumā.
Viņš arī norādīja, ka Lībijas operācijas komandēšana varētu tikt nodota NATO vai franču – britu koalīcijai. Tomēr Francija jau ļāvusi noprast, ka arābu valstis nepiekritīs, ka operācijas vadību uztic Ziemeļatlantijas aliansei.
Savukārt NATO pārstāvji atzinuši, ka lēmumu par operācijas vadību varētu pieņemt tikai pēc dažām dienām. Tai pat laikā NATO ir devis piekrišanu dalībai pret Lībiju noteiktā ieroču embargo kontrolei. Šim nolūkam plānots izmantot alianses aviāciju un kuģus Vidusjūrā.
Lībijā kopš 15.februāra notiek sacelšanās pret vairāk nekā 40 gadus valdījušā Kadafi režīmu. ANO un ES noteikusi sankcijas pret Lībijas valdību.
Pēc tam, ka Kadafi spēki sāka militāru iebrukumu opozicionāru kontrolētās teritorijās valsts austrumos, ANO Drošības padome pagājušajā ceturtdienā pieņēma rezolūciju par militāru lidojumu aizlieguma zonas izveidi virs Lībijas un tās nodrošināšanai atļāva lietot bruņotu spēku. Sabiedroto spēki jau trešo diennakti bombardē Lībijas militāros objektus, taču pašā koalīcijā ir pretrunas par operācijas vadību.