Izraēlas arheologi atraduši zelta monētu depozītu, kuru, viņuprāt, septiņsimt gadus atpakaļ pirms sava cietokšņa krišanas musulmaņu karotāju rokās, paslēpuši krustnešu bruņinieki, vēsta laikraksts "Haarec".

Viduslaiku pils drupās Vidusjūras piekrastē arheologi atraduši slēptuvi ar 108 ēģiptiešu zelta dināriem ar kopējo svaru aptuveni 400 grami un vērtību vairāk nekā 100 tūkstoši dolāru (56 tūkstoši latu).

Ar 13. gadsimta vidu datētais depozīts bijis paslēpts māla traukā, kurš apbērts ar smiltīm un pārklāts ar grīdas flīzēm. "Tas viss darīts mērķtiecīgi, bet lielā steigā tieši pirms pils krišanas. Kopā ar citiem atradumiem depozīts stāsta mums par ilgo aplenkumu un nežēlīgo cīņu," laikrakstam pastāstīja izrakumu vadītājs Telavivas Universitātes profesors Orens Tals.

Izrakumos pilsdrupās, kuras atrodas Apolonijas – Arsufa nacionālajā parkā pie Gerclijas pilsētas, arheologi atraduši simtiem bultu galu un katapultu akmeņu.

Bagātā pils ar ostu, kura piederēja Hospitāliešu ordenim, 1265. gadā pēc 40 dienu ilga aplenkuma krita mamluku sultāna Beibarsoma rokās un tika nopostīta, skaidro laikraksts. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!