Uzrunājot ASV un Izraēlas Sabiedrisko attiecību komitejas locekļus Netanjahu uzsvēris, ka Izraēla nevar piekrist nesenajam ASV prezidenta Baraka Obamas ierosinājumam - sākt miera sarunas ar palestīniešu autonomijas pārstāvjiem, piekrītot atgriezties teritorijā, kāda pastāvēja pirms vairāk nekā 44 gadiem.
Tikmēr palestīniešu partija "Fatah", kas pārvalda Jordānas upes rietumu krasta teritoriju, gatavojas vērsties ANO, pieprasot atzīt Palestīnas valsti. Viņi cer, ka šo lūgumu atbalstīs Krievija kā pastāvīgā Drošības padomes locekle. Vienlaikus "Fatah" apņemas vienpusēji nepasludināt neatkarību.
Otrs palestīniešu grupējums "Hamas", kas pārvalda Gazas joslu arvien atsakās atzīt Izraēlas valsti un sākt miera sarunas pēc tam. Viņuprāt tas nozīmētu atzīt Izraēlas īstenoto palestīniešu teritoriju okupāciju.
Kā ziņots, pagājušā ceturtdienā runā Valsts departamentā Obama sacīja, ka valstī, kurā valdītu miers, nav iespējams balstīt uz "pastāvīgu okupāciju". Tomēr tūlīt pēc Obamas runas Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu izplatīja paziņojumu, ka Izraēlai nav pieņemama atgriešanās 1967.gada robežās, kādas tās bija pirms tā dēvētā sešu dienu kara, kurā Izraēla okupēja Austrumjeruzālemi, Jordānas rietumkrastu un Gazas joslu.
Obama teica, ka Tuvajos Austrumos tautas nemieru rezultātā ir atkāpušies divi līderi, ar to domājot Ēģiptes un Tunisijas prezidentus, un uzsvēra, ka "var sekot vēl citi".
Pievēršoties situācijai Sīrijā, Obama sacīja, ka šīs valsts prezidentam Bašaram al Asadam ir vai nu jāīsteno reformas vai arī "jāpaiet nost no ceļa".
ASV prezidents arī solīja finanšu un ekonomisko palīdzību arābu valstīm, lai veicinātu to demokratizāciju, tostarp aptuveni viena miljarda ASV dolāru (pusmiljarda latu) parāda norakstīšanu Ēģiptei.