Ja Katalonija atdalīsies no Spānijas, tai arī būs jāpamet Eiropas Savienība (ES), pirmdien preses konferencē Barselonā sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents spāņu politiķis Hoakins Almunija.
"Ja kāda dalībvalsts daļa izlemj atdalīties, tad atdalījusies daļa nav ES dalībniece," sacīja Almunija.
Pagājušajā nedēļā publikācijā laikrakstā "The New York Times" Katalonijas premjerministrs Artūrs Mass Kataloniju raksturoja kā ES partneri stiprākas politiskās vienotības, drošības un ekonomiskās izaugsmes labā.
Katalonija ir saistīta ar Spāniju ar vēsturi un ciešām ģimenes saitēm, tomēr reģions vēlas iegūt plašāku kontroli pār savu ekonomiku, sociālajiem pakalpojumiem un politiku.
Katalonija centrālajai valdībai maksā vairāk nekā vidēji pārējie reģioni, bet publiskajiem tēriņiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, saņem mazāk.
Reģions Spānijas pilsoņkarā cīnījās par Otro republiku, tomēr tās sakāve noveda pie tā, ka Fransisko Franko diktatūras 40 gados kataloņu valoda bija izsludināta ārpus likuma.
Katalonijas autonomija un kataloņu valoda tika atzītas tikai 1978.gadā.
"Kataloņi ir dziļi proeiropeiski un nespēj iztēloties nākotni ārpus ES," uzsvēra premjers.
Līdzīgu nostāju pirmdien pauda arī Katalonijas valdības ekonomikas sekretārs Andreu Mass-Kolells, kurš arī piedalījās Almunijas preses konferencē.
Katalonija ir daļa no Eiropas, bet Almunijas spriedumi ir balstīti strikti juridiskā interpretācijā, viņš sacīja.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs vēstulē sestdien Katalonijas premjeram apliecināja, ka ir gatavs tikties ar neatkarības kustības pārstāvjiem, bet vienīgi, lai debatētu par viņu bažām, nevis vēlmi sarīkot neatkarības referendumu.
"Saites, kas mūs saista kopā, nevar tikt sarautas bez milzīgām emocionālām, ekonomiskām, politiskām un sociālām izmaksām," vēstulē skaidroja Rahojs.
Rahoja atbilde ir oficiāls noraidījums Masa jūlijā paustajam lūgumam dot atļauju referenduma sarīkošanai.
Simtiem tūkstošiem cilvēku trešdien piedalījās akcijā "Katalonijas ceļš", sadodoties rokās un izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi, lai tādējādi demonstrētu savu vēlmi pēc neatkarības no Spānijas.
Saskaņā ar reģionālās valdības aplēsēm "Katalonijas ceļā" kopumā piedalījušies vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku, un dzīvā ķēde stiepās no Valensijas, kas robežojas ar Kataloniju dienvidos, līdz Francijas robežai ziemeļos. Saskaņā ar organizatoru teikto viņiem izdevies nodrošināt, lai dzīvā ķēde visā tās garumā būtu nepārtraukta.
Kataloņu neatkarības centieni ar lielu spēku uzvirmoja pirms gada, kad Nacionālajā dienā ielās izgāja pusotrs miljons cilvēku. Šobrīd kataloņi jūtas tā, it kā no neatkarības viņus šķirtu viens solis, taču Madride kategoriski iebilst pret provinces premjerministra Masa apsolīto referendumu par pašnoteikšanos, kuru paredzēts rīkot 2014.gadā.
Premjerministra Rahoja vadītā Spānijas labējā valdība vērsusies Konstitucionālajā tiesā, pieprasot atcelt 2013.gada janvārī Katalonijas parlamenta pieņemto suverenitātes deklarāciju, kas pasludināja reģiona tiesības uz pašnoteikšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
