Junkers balsojumā ieguva balsu pārsvaru pār savu konkurentu no Francijas – Mišelu Barnjē. Jau ziņots, ka, tikai dienu pirms balsojuma, par labu Junkeram savu kandidatūru atsauca Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis (V).
Junkers uzvaru guvis ar balsu pārsvaru - 382 pret 245. No 828 kongresa dalībniekiem, balsojumā piedalījās 629. Divas no balsojuma biļetenēm tika atzītas par nederīgām.
Pēc rezultātu paziņošanas, Junkers pie tribīnes sev blakus aicināja konkurentu Barnjē. Abi politiķi pauda pārliecību, ka ETP grupa vēlēšanās uzvarēs, un ka pie šī mērķa ir cītīgi jāstrādā.
Lai kļūtu par ETP kandidātu uz augsto ES amatu Junkers jau pirms Dublinas kongresa pamanījās iegūt Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu atbalstu.
ETP bija pēdējā no visām parlamenta partiju grupām, kura līdz šodienai vēl nebija noskaidrojusi, kurš būs tās kandidāts uz EK prezidenta amatu gaidāmajās EP vēlēšanās.
Junkera potenciāli sīvākais konkurents būs Sociālistu pārstāvis, pašreizējais EP prezidents Martins Šulcs. Liberāļu bloka kandidāts ir bijušais Beļģijas premjerministrs Giju Verhofstats. Eiropas Kreiso partija EK šefa amatam izvirzījusi Grieķijas Kreiso radikāļu koalīcijas (SYRIZA) līderi Aleksi Cipru. Konservatīvie un reformisti nolēmuši savu kandidātu gaidāmajām vēlēšanām neizvirzīt. Savukārt EP Zaļie nolēmuši, ka tiem būs divi kandidāti - EP deputāti no Francijas Žozē Bovē un Skā Kellere no Vācijas.
Latviju ETP kongresā, kuru apmeklē ap 2000 viesu, pārstāv „Vienotība”.
Jau vēstīts, ka pirmo reizi vēsturē vēlētājiem EP vēlēšanās būs tiesības izvēlēties, kurš būs nākamais Eiropas Komisijas (EK) prezidents. Lisabonas līgums paredz tiesības EP noteikt, kas vadīs EK - ES izpildvaru, kas iniciē ES likumus un uzrauga to ieviešanu. Saskaņā ar jauno kārtību, ES līderiem, piedāvājot kandidatūru šim augstajam amatam, jāvadās pēc EP vēlēšanu rezultātiem. Par šo kandidātu jānobalso vismaz pusei no jaunievēlētajiem EP deputātiem (376 no 751).
EP velēšanas Latvijā notiks 24.maijā.
