Viņu vidū ir 38 afgāņu diplomāti, kas pēc patvēruma vērsušies laikā no 2009. līdz 2014.gadam, kā arī 16 diplomāti no tādām valstīm kā Sīrija, Irāka, Grieķija un Hondurasa. Patvērumu pieprasījis pat kāds ASV vēstniecības darbinieks.
Bijušais Kanādas konsulārā dienesta vadītājs Gars Pardī Monreālā iznākošajam laikrakstam atzinis, ka tas ir "nepieredzēts skaits" ārvalstu amatpersonu, kas pieprasījis politisko patvērumu.
Eksperti norāda, ka šādas rīcības motīvi varētu būt gan labākas dzīves meklējumi, gan apziņa, ka viņi vairs nespēj pārstāvēt savas valstis, kur tiek pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi, gan vienkāršs pieradums pie ziemeļamerikāņu dzīvesveida, kas gaisinājis vēlmi atgriezties iepriekšējā dzīvē pēc pilnvaru termiņa beigām.
Imigrācijas dienesta pārstāve Aleksa Pavliča norādījusi, ka Kanādā ir "viena no taisnīgākajām un iejūtīgākajām patvēruma piešķiršanas sistēmām pasaulē".
Tomēr viņa atteicās komentēt konkrētu personu lietas, norādot uz stingrajiem Kanādas likumiem, kas aizsargā personīgās dzīves neaizskaramību.
Pavliča gan piebilda, ka gadījumā, ja diplomāts vēršas pie varasiestādēm ar patvēruma pieprasījumu, Ārlietu ministrija anulē viņa diplomātisko akreditāciju un attiecīgās personas lieta tiek izskatīta vispārējā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
