Nemieri sākās, kad milicija bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija otrdien centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.
Milicija pret demonstrantiem likusi lietā šaujamieročus, stekus, asaru gāzi un apdullinošās granātas. Protestētāji apmētā likumsargus ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm. Fotogrāfijas no pilsētas liecina, ka protestētāji izmanto arī šaujamieročus.
Situācija vēl vairāk eskalējās vakarā un naktī uz trešdienu, kad milicija centās ielauzties protestu kustības galvenajā centra – Neatkarības laukumā jeb Maidanā. “Mēs prom no šejienes neiesim. Šī ir brīvības sala un mēs to aizstāvēsim,” protestētājus, aicinot aizstāvēt laukumu, uzrunāja partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko.
Pilsēta ir pārvērtusies kaujas laukā, kur deg ugunis, skan šāvieni un sprādzieni. Simtiem cilvēku ir ievainoti, slimnīcās veidojas rindas uz operācijām. Cietušajiem ir šautas brūces, izsistas acis un dažos gadījumos amputēti locekļi, raksta aģentūra UNIAN. Sadursmēs Kijevā otrdien cietis 21 žurnālists, paziņoja Ukrainas Masu mediju institūts. Vairumu piekāvuši miliči, traumējušas gumijas lodes vai apdullinošās granātas.
Sadursmēs gājuši bojā vismaz seši miliči, aptuveni 40 ir guvuši šautas brūces, bet vairāk nekā 100 citus ievainojumus. Nemieri sākušies arī vairākus Ukrainas rietumu reģionos, kur cilvēki uzbrūk valdības ēkām un milicijas iecirkņiem.
Tikmēr visi ceļi uz Kijevas centru esot noslēgti un apturēta pilsētas metro satiksme. Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nākšot klajā ar uzrunu tautai, bet laiks, kad tas notiks, nav precizēts
Video tiešraide no Maidana
Opozīcija jau nedēļām uzstāj uz 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu, kas atņemtu Janukovičam pēc 2010. gada vēlēšanām piešķirtās pilnvaras. Prezidents zaudētu varu pats iecelt premjeru un vairumu ministru, kā arī apgabalu gubernatorus.
Tāpat šīs izmaiņas dotu iespēju opozīcijai panākt ārkārtas prezidenta vēlēšanu sarīkošanu. Opozīcija jau brīdināja, ka viņu prasību neizpildīšanās gadījumā protesti atkal varētu saasināties.
Vēstīts, ka Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais nosakņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt. Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.
Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
