Vienīgais ceļš uz Palestīnas valsti ir tiešās sarunās, trešdien paziņoja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone dienu pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā gaidāmā balsojuma par Palestīnas mēģinājumu paaugstināt savu statusu ANO līdz ANO novērotājvalsts statusam.
"Es daudzreiz esmu teikusi, ka ceļš uz divu valstu risinājumu, kas piepildītu palestīniešu tautas centienus, ir caur Jeruzalemi un Rāmallāhu, nevis Ņujorku," Klintone sacīja reportieriem.
"Mēs esam ļoti skaidri likuši palestīniešu vadībai saprast, ka mēs [ASV] esam pret palestīniešu mēģinājumiem paaugstināt savu statusu ANO ārpus [tiešu sarunu] ietvariem," sacīja Klintone.
Viņa brīdināja, ka ceturtdien ANO "netiks radīts iznākums", kuru visi vēlētos.
"Vienīgais ceļš uz ilgstošu risinājumu ir sākt tiešas sarunas," uzsvēra Klintone. "Mums vajadzīga vide, kas to veicinātu, un mēs aicinājām abas puses atturēties no darbībām, kas varētu kaut kādā veidā apgrūtināt atgriešanos pie saprātīgām sarunām, kuras koncentrētos uz risinājuma panākšanu," sacīja Klintone.
ASV trešdien mēģināja pārliecināt Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu atteikties no mēģinājuma paaugstināt Palestīnas statusu ANO, preses konferencē paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretāre Viktorija Nulenda.
ASV valsts sekretāres vietnieks Viljams Bērnss un īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Deivids Heils tikās ar Abasu Ņujorkas viesnīcā, kur viņš uzturas, bet viņiem neizdevās pārliecināt Abasu atteikties no šīs iniciatīvas vai to grozīt.
ASV amatpersonas ir apliecinājušas, ka ASV balsos pret Palestīnas mēģinājumu paaugstināt savu statusu ANO ceturtdien ANO Ģenerālajā asamblejā gaidāmajā balsojumā.
Gaidāms, ka Palestīnas lūgumu par ANO novērotājvalsts statusu ANO Ģenerālā asambleja apstiprinās, jo lielākā daļa no tās 193 dalībvalstīm atbalsta palestīniešus, bet pret to asi iebilst ASV un Izraēla.
Austrija, Dānija, Francija, Norvēģija, Spānija un citas valstis ir paudušas atbalstu Palestīnas lūgumam.
Baltijas valstu prezidenti trešdien izvairīgi izteicās par ceturtdien gaidāmo balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā par Palestīnas mēģinājumu paaugstināt savu statusu organizācijā. Tikai Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite atklāja, ka Lietuva atturēsies šajā balsojumā.
Lietuvas prezidente sacīja, ka, cik viņai zināms, deviņas Eiropas Savienības (ES) valstis balsos par Palestīnas pašpārvaldes statusa paaugstināšanu, bet pārējās atturēsies, to vidū būs arī Lietuva. Kā vienu no iemesliem šādam lēmumam Grībauskaite minēja vienotas ES pozīcijas trūkumu.
Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess norādīja, ka Baltijas valstis vēlētos vienotu ES pozīciju jautājumā par ANO novērotājvalsts statusa piešķiršanu Palestīnai, bet konkrētu atbildi par Igaunijas izvēli balsojumā nesniedza. Vēlāk Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets paziņoja, ka Igaunija balsojumā atturēsies.
Izvairīgs par Latvijas izvēli bija arī tās prezidents Andris Bērziņš, sakot, ka "Latvijas delegācija vēl nav iepazinusies ar jaunāko ierosinājuma versiju".
Pašlaik Palestīna ANO nav atzīta valsts, bet tās tautu pārstāvošajai Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai ir piešķirts novērotāja statuss, un tās teritorija tiek uzskatīta par Izraēlas okupētu.
Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass pērn 23.septembrī iesniedza ANO lūgumu atzīt Palestīnas valsti un uzņemt to ANO. 2011.gada 26.septembrī šo lūgumu sāka skatīt ANO Drošības padome, taču tā joprojām nav pieņēmusi nekādu lēmumu un par to nav pat noticis balsojums.
Lēmumu par uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pieņem ANO Ģenerālā asambleja, tomēr uzņemšana nav iespējama bez ANO Drošības padomes atbalsta, kur ASV ir draudējušas uzlikt veto lēmumam par Palestīnas uzņemšanu ANO.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālā asambleja pērn oktobrī Parīzē nolēma uzņemt Palestīnu par UNESCO dalībnieci. Par Palestīnas uzņemšanu UNESCO nobalsoja 107 valstis, 14 valstis bija pret un 52 valstis atturējās, tostarp Latvija. Lielākās Palestīnas uzņemšanas pretinieces bija ASV un Izraēla, bet 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbalstīja Palestīnas uzņemšanu, taču tikpat daudz arī balsojumā atturējās, savukārt Lietuva, Čehija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija bija pret.
Pēc šā lēmuma Palestīna paziņoja, ka lūgs tai piešķirt pilntiesīgas dalībvalsts statusu arī citās ANO aģentūrās un starptautiskajās organizācijās.
Palestīna iesniegusi arī lūgumu atzīt ANO Ģenerālajā asamblejā valsts neatkarību 1967.gada robežās, bet šīm robežām nepiekrīt Izraēla.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
