Vienošanās vienā no sešiem miera sarunu pamatjautājumiem varētu nostiprināt prezidenta Huana Manuela Santosa pozīcijas pirms 25.maijā gaidāmajām vēlēšanām, kurās viņš pretendē uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Par to, kā tikt galā ar nelikumīgo narkotiku ražošanas un tirdzniecības rūpalu, ko komunisti līdz šim izmantoja savas teroristiskās darbības finansēšanai, abas puses veda sarunas pēdējos sešus mēnešus.
Iepriekš jau panāktas vienošanās vēl divos pamatjautājumos - par lauku apvidu attīstību un par bijušo kaujinieku integrēšanu politiskajā procesā.
Saskaņā ar vienošanos nelikumīgie narkotikas saturošo augu sējumi tiks iznīcināti, un gadījumā, ja zemnieki nevēlēsies to darīt, tas tiks panākts piespiedu kārtā.
Dags Nīlanders, kurš pārstāv Norvēģiju, kas uzstājas kā viens no miera sarunu garantiem, pavēstīja, ka Kolumbija ANO aizbildniecībā organizēs starptautisko konferenci par narkotiku kontrabandas apkarošanu.
"Tiks izstrādāta īpaša ar narkotikām saistītās korupcijas izskaušanas stratēģija," norādīja Nīlanders.
Pusēm vēl atlicis panākt vienošanos trīs pamatjautājumos - par FARC ieroču nolikšanu, par kompensācijām konflikta upuriem un par to, vai miera līgums nododams apstiprināšanai referendumā, uz ko uzstāj valdība.
Kā ziņots, iepriekš piektdien FARC paziņoja par vienpusēju uguns pārtraukšanu prezidenta vēlēšanu laikā.
Komunistiskais teroristu grupējums FARC jau pusgadsimtu cīnās pret Kolumbijas valdību.
Lai gan komunistiem faktiski nav nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC gadsimtu mijā izdevās paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas tika iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.
Tiek lēsts, ka FARC rindās šobrīd ir aptuveni 8000 bruņotu kaujinieku, kas ir uz pusi mazāk nekā 2001.gadā. Otra mazāka komunistu grupējuma - Nacionālā atbrīvošanas armija (ELN) - sastāvā varētu būt vēl nepilns pusotrs tūkstotis vīru. Pēdējā laikā abi teroristu grupējumi sākuši sarunas par apvienošanos.
Saskaņā ar valdības aplēsēm bruņotais konflikts, kas ilgst kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, prasījis vairāk nekā 600 000 dzīvību, lai gan saskaņā ar citiem novērtējumiem upuru skaits varētu būt 220 000.