Serbijai un Kosovai tā arī nav izdevies panākt vienošanos par savstarpējo attiecību uzlabošanu, trešdienas rītā atzinusi Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone.
Eštone, kas sarunās spēlēja starpnieka lomu, savā paziņojumā norādījusi, ka plaisa abu pušu starpā esot "ļoti šaura, taču dziļa".
Serbijas premjerministra Ivicas Dačiča un Kosovas valdības vadītāja Hašima Tači tikšanās, kas otrdien sākās Briselē un ilga 12 stundas, bija astotā un pēdējā kārta ES rīkotajās Belgradas un Prištinas sarunās. Tagad abas amatpersonas atgriezīsies mājās, lai konsultētos ar saviem kolēģiem par turpmākajiem iespējamajiem soļiem abu valstu attiecību normalizēšanai un tuvākajās dienās informēs Briseli par pieņemto lēmumu, piebildusi Eštone.
"Šī ir pēdējā reize, kad mēs tikāmies oficiāli," apstiprināja Eštone, atklājot, ka sarunās izvirzīti vairāki priekšlikumi.
Augstā amatpersona gan neprecizēja, kādi priekšlikumi izvirzīti, un arī neatklāja, kādu lēmumu viņa sagaida no abām valstīm.
Tikmēr Dačičs pēc tikšanās paziņojis, ka "šobrīd vienošanās nav".
Tomēr viņš medijiem atzinis, ka "mums joprojām ir noteikts laiks, lai panāktu risinājumu".
Kā vēsta Serbijas raidsabiedrības RTS tīmekļa vietne, Tači norādījis, ka "būtu iespējams nākamajā nedēļā turpināt sarunas, ja Serbijas piekritīs mūsu principiem".
Pagaidām nav skaidrs, vai Tači vēlētos, lai sarunas notiktu Briseles paspārnē, lai gan Eštones paziņojums liecina, ka Briselē tuvākajā laikā jaunas sarunas abu pušu starpā nav paredzētas.
Lielākais strīdus ābols pagājušā gada nogalē sāktajās sarunās ir Kosovā dzīvojošās serbu minoritātes nākotne.
Nedz Serbija, nedz Kosovā dzīvojošie serbi joprojām neatzīst Prištinas pasludināto neatkarību.
Kosova neatkarību vienpusēji pasludināja 2008.gadā, taču Serbija joprojām to uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu, lai gan Kosovas neatkarību atzinušas aptuveni 100 valstis, tostarp ASV un vairums ES dalībvalstu.
Attiecību uzlabošana ar Kosovu ir svarīgākais priekšnoteikums, ko Brisele izvirzījusi Serbijai, lai turpmāk sekmīgi varētu notikt tās virzība uz ES.
Kopš oktobra Dačičs un Tači ir soli pa solim pietuvojušies risinājumiem vairākos būtiskos jautājumos, kas apgrūtina cilvēku ikdienas dzīvi Kosovā.
Abas puses ir vienojušās par Kosovas serbu pašvaldību savienības izveidošanu, tomēr pagaidām nav izdevies panākt vienprātību par tās pilnvarām. Priština atsakās uzticēt tai izpildu un tiesu varu, kā to vēlas Belgrada.
Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs pirmdien norādīja, ka nesenie Kosovas paziņojumi "nav pretimnākoši".
"Mums ir jāpanāk, ka [Kosovas serbu pašvaldības savienības] tiesības garantē ne tikai Belgradas un Prištinas vienošanās, bet arī starptautiskā sabiedrība, galvenokārt caur ES tās starpnieka lomā," skaidroja Serbijas prezidents.
Kosova bažījas, ka lielākas autonomijas piešķiršana valsts ziemeļu daļā dzīvojošajiem serbiem galu galā varētu novest pie reģiona atšķelšanās.
Eiropas Komisija (EK) 16.aprīlī plāno publiskot ziņojumu par abu valstu sarunu gaitu. Šis ziņojums jūnija nogalē tiks nodots apspriešanai ES līderu samitā.
Serbija bija cerējusi, ka gadījumā, ja izdotos vienoties ar Kosovu, jūnija samitā tiktu paziņots ES iestāšanās sarunu sākuma datums, lai gan EK jau norādījusi, ka tajā pašā laikā ar Kosovu tiks parakstīta vienošanās par sadarbības līgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
