Krievijas aizvien biežākie militārie manevri pie Baltijas valstu robežām var būt daļa no stratēģijas, lai izvērstu pēkšņu uzbrukumu Baltijas valstīm, brīdina Igaunijas Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra direktora vietnieks Martins Hērts.
"Es uzskatu, ka Krievijas amatpersonas vēlas paaugstināt savu spēku gatavību un arī pieradināt Eiropas nācijas pie jaunas kārtības, kurā Krievijas bruņotie spēki bieži veic tūlītējas mācības," sacīja Hērts, komentējot Krievijas pagājušās nedēļas paziņojumu, ka tā turpinās rīkot iepriekš neizsludinātas militārās mācības.
Hērts brīdināja, ka Eiropas relaksētā attieksme pret Krievijas regulārajām militārajām mācībām būtu ārkārtīgi bīstama, īpaši Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
"Pret Baltijas valstīm reālistisks scenārijs varētu būt situācija, kurā ierastas Krievijas nepieteiktās militārās mācības pēkšņi izvēršas ātrā uzbrukumā vienai vai vairākām Baltijas valstu galvaspilsētām. Šādam uzbrukumam būtu lielāka panākumu iespēja [Baltijas valstīs], nekā hibrīdkara scenārijam, kādu mēs redzējām Krimā," sacīja Hērts.
"Ir iespējams scenārijs, ka Putins rīkojas izšķirīgi, pieņemot, ka vājie Eiropas līderi nerīkosies ātri un gribēs izvairīties no eskalācijas," skaidroja Hērts.
Pēc eksperta novērtējuma, Eiropas demokrātisko valstu drošībai svarīgākais ir NATO spēku reaģēšanas gatavība.
Galvenais Krievijas šķērslis Baltijas valstu atgūšanai savā ietekmes zonā ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dalība NATO, kas sākusi pastiprināt savu klātbūtni Baltijā un citās Austrumeiropas valstīs. Hērts aicina reģionā izvietot papildu NATO spēkus, lai novērstu jebkādus potenciālus drošības draudus.
