Foto: AP/Scanpix

ANO Drošības padomes sēdē, kas saistībā ar situācijas saasināšanos Ukrainas austrumos svētdien vakarā tika sasaukta pēc Krievijas iniciatīvas, Maskavas nostāja neguva pārējo dalībvalstu atbalstu. Gluži pretēji, Krievijas politika, kas vērsta uz krīzes eskalāciju Austrumukrainā, izpelnījās asu pārējo dalībvalstu nosodījumu, bet ASV pat Krieviju apsūdzēja melos.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins sēdē uzstājās pirmais. Krievija uzskata par nepieņemu, ka Ukrainas valdība kārtības ieviešanai valsts austrumos pielieto spēku.

Protestētāji Ukrainas austrumos un dienvidos, kas iestājas par valsts federalizāciju, nevienu neterorizē, bet Kijevas varasiestādes grasās, kā norādīja Čurkins, pret tautu izmantot armiju.

ASV pārstāve Samanta Pauere, kas uzstājās pēc Čurkina, būtībā apsūdzēja Krieviju, ka tā melo pārējiem Drošības padomes locekļiem. Viņa aicināja kolēģus nepakļauties Maskavas propagandai un "neļaut sevi apmānīt."

"Mēs zinām, kas aiz šī te visa stāv. Jūs varat paskatīties uz to, kā kaujinieki Kramatorskā [Austrumukrainā] sagrābj ēkas. Tie ir tie paši cilvēki, kas darbojās Krimā," sacīja Pauere.

Vienīgais spēks, kas reģionā spēj režisēt un vadīt tik sarežģītas militārās operācijas plašā teritorijā, ir Krievija.

Prokrievisko separātistu aktivitātes Ukrainas austrumos "nav demonstrācijas", sacīja diplomāte. "Tie ir profesionāli spēki ar no Krievijas ievestiem ieročiem, spēki, kas veic koordinētas operācijas."

"ASV nav saasinājušas situāciju. To izdarīja Krievija," piebilda Pauere.

Ukraina no savas puses spērusi pietiekami daudzus diplomātiskos soļus, lai atrisinātu pašreizējo konfliktu.

"Ukraiņi ir izturējuši vairāk, nekā jebkura cita ANO dalībvalsts spētu izturēt bez spēka pielietošanas," sacīja diplomāte.

Arī Lielbritānija, Francija un Austrālija Drošības padomē asi nosodīja Krievijas lomu Ukrainā.

Šo valstu pārstāvji uzsvēra līdzību starp pēdējiem notikumiem Ukrainā un Krievijas īstenoto Krimas okupāciju.

"Starptautisko sabiedrību nav apstulbinājusi Kremļa propaganda un dezinformācija," sacīja Lielbritānijas pārstāvis ANO Marks Laels Grants.

"Kaujinieki Ukrainas dienvidaustrumos - tie ir Krievijas bruņotie spēki," sacīja Austrālijas pārstāvis.

Francijas pārstāvis Žerārs Aro norādīja, ka Krievija turpina notikumus Austrumukrainā dēvēt par sašutušo pilsoņu protestiem, "it kā interneta nemaz nebūtu".

Vienīgās valstis, kas Drošības padomes sēdē izteicās piesardzīgi, bija Ķīna un Ruanda.

"Ķīna ir dziļi satraukta par situācijas eskalāciju Ukrainā. Situācijai Ukrainā ir vajadzīgs risinājums, kurā būtu ņemtas vārā visu konfliktā iesaistīto pušu intereses. Ir vajadzīgs līdzsvars. Ķīna no savas puses ir gatava strādāt roku rokā ar kolēģiem, lai krīzei rastu politisku risinājumu," sacīja Ķīnas pārstāvis.

Ukraina ir pakļauta vērienīgas Krievijas teroristiskas operācijas draudiem, ANO Drošības padomes sēdē sacīja Ukrainas pārstāvis Jurijs Sergejevs, vienlaikus mudinos Krieviju likt Ukrainu mierā.

"Ukraina pakļauta vērienīgas Krievijas teroristiskas operācijas draudiem. Mēs uzskatām, ka Drošības padomei ir pienākums rast mierīgu šis krīzes atrisinājumu," sacīja diplomāts.

"Mēs aicinām Krievijas partnerus izbeigt darbības, kuru mērķis ir Ukrainas teritoriālās vienotības un suverenitātes graušana. Mēs lūdzam likt mūs mierā. Tas ir pēdējais sauciens pēc palīdzības," Drošības padomes sēdē sacīja Sergejevs.

Viņš arī norādīja, ka Krievija Ukrainā faktiski atbalsta teroristus.

"Tas nav karš starp ukraiņiem. Šī konfrontācija tika mākslīgi radīta, ar mērķi atslābināt un izārdīt pašu Ukrainu," sacīja diplomāts.

Ukrainā iefiltrējas 20 cilvēku lielas grupas - Krievijas izlūkdienestu un Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģenti -, lai organizētu bruņotu pretošanos valsts varai.

Sēdes noslēgumā Čurkins sacīja, ka neviens nav pievērsis uzmanību Maskavas galvenajam aicinājumam - nepieļaut, ka tiktu īstenota Ukrainas pagaidu prezidenta Aleksandra Turčinova pavēle par armijas iesaistīšanu.

Uz to Ukrainas pārstāvis norādīja, Ukrainas miera labā Čurkinam ir jāsper tikai viens solis - jāpiezvana Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Ekspertu vērtējumā šī ir bijusi pēdējo gadu laikā visneparastākā ANO Drošības padomes sēde. Tā sākās svētdien plkst.20, un tā pilnībā tika translēta pa visiem ārējiem translācijas kanāliem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!