Krievijas aktīvisti Vadims Korovins un Ruslans Ļevijevs radio "Eho Moskvi" ēterā paziņojuši, ka vairākos reģionos atrasti nesen kritušu Krievijas armijas specvienību karavīru apbedījumi. Viņi ir pārliecināti, ka karavīri krituši Ukrainas austrumos 4. un 5.maijā.
Aiz Krievijas robežām krituši trīs Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) īpašo uzdevumu 16.atsevišķās brigādes karavīri, Ļevijevs paziņoja sociālajā tīklā "Facebook" un "Eho Moskvi" ēterā.
Netālu no Tambovas Novije Ļadi ciema kapsētā apglabāts Antons Saveļjevs (iesauka Sava), vēsta aktīvisti. Vēl viens īpašo uzdevumu vienības karavīrs Timurs Mamajuslovs (iesauka Mamajs) apglabāts Kuktjakas ciema kapos Tatarstānā, bet Ivans Kardapolovs (iesauka Kardans) - Kurgānas apgabala Šumihas kapos, apliecināja aktīvisti.
"Viņi pabeidza obligāto dienestu un tad noslēdza līgumu, tas ir, viņiem ir gadi 20-21," radio pastāstīja aktīvisti.
Atbilstoši viņu informācijai karavīri krituši Luhanskas apgabala Zolotē vai Doņeckas apgabala Širokinē 4. un 5. maija kaujās.
Šādus secinājums ļauj izdarīt kritušo karavīru radinieku informācija sociālajos tīklos un tur ievietotās fotogrāfijas, skaidroja aktīvisti.
Viņi sazinājušies ar Natāliju Saveļjevu - viena kritušā karavīra māti. Viņa tobrīd bijusi armijas daļā, bet vēlāk atteikusies atbildēt uz jautājumiem.
Ukrainas armija Luhanskas apgabalā sestdien (sākotnēji tika ziņots, ka svētdien) sagūstīja divus Krievijas armijas karavīrus - 3. gvardes īpašo uzdevumu brigādes kapteini Jevgēņiju Jerofejevu un seržantu Aleksandru Aleksandrovu. Brigādes pastāvīgā dislokācijas vieta ir Toljati pilsēta Krievijas Samaras apgabalā.
Pratināšanas gaitā abi gūstekņi apliecinājuši, ka ir Krievijas armijas aktīvā karadienesta karavīri. Nopratināšanas video ir publicēts tīmeklī.
Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka Ukrainā ir aizturēti militāri sagatavoti Krievijas pilsoņi, tomēr taisnojas, ka sagūstīšanas brīdī viņi vairs nav bijuši aktīvajā karadienestā.
Neskatoties uz neskaitāmām mediju ziņām par Krievijas armijas regulāro vienību klātbūtni Ukrainas austrumos, kur tās cīnās pret Ukrainas valdības karaspēku, Maskava oficiāli to nav atzinusi. Austrumukrainā sagūstītie Krievijas karavīri tur esot "iemaldījušies", bet kritušie tur atradušies "brīvprātīgi" vai arī sava "atvaļinājuma laikā", Kijevas un mediju informāciju ziņu aģentūrām parasti skaidro Maskavas amatpersonas.
Arī pērn Krimas okupācijas gaitā, kad bija parādījušās nepārprotamas liecības par Krievijas armijas iebrukumu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins kategoriski noliedza, ka operācijā Krimā piedalītos Krievijas karavīri. Jau pēc Ukrainai piederošās pussalas aneksijas viņš nekautrējoties atzina, ka karavīri bez atpazīšanas zīmēm bija Krievijas karavīri.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, pagājušajā nedēļā paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.
NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs ceturtdien pauda satraukumu par to, ka šobrīd Ukrainas austrumos atkārtojas vecais šablons - prokrieviskie separātisti izmanto ugunspārtraukšanu, lai pastiprinātu spēkus pirms jauna uzbrukuma.
Līdzīga notikumu gaita jau tika pieredzēta Debaļcevē, kur prokremliskie kaujinieki īstenoja uzbrukumu ar Krievijas armijas atbalstu, atgādina Ukrainas telekanāls "1+1".
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
