Operācija tika īstenota, veicot vērienīgus pasākumus, lai maskētu karaspēka pārvietošanos, un rezultātā tā notika Ukrainas armijai un Rietumu izlūkdienestiem pilnīgi negaidīti.
"Krimā NATO izlūkdienests nogulēja visu, ko var un nevar. Iemesli rodami stingajā radioklusēšanas režīmā grupējuma koncentrēšanas laikā, kā arī Sevastopoles bāzes, transporta kaujas līdzekļu, kas bruņotos spēkus nogādāja Krimā, prasmīgā izmantošanā," norādīja Kasatonovs.
Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pērn 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraidē atzina, ka "zaļie cilvēciņi", kas sevi dēvēja pa vietējās pašaizsardzības spēkiem, patiesībā bija Krievijas karavīri.
Gada beigās Putins Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē pateicās karavīriem par "profesionālismu Krimas notikumu laikā", uzsverot, ka viņi "nosargāja pussalas iedzīvotājus no asinsizliešanas un humānās katastrofas".
Tiesa, laikā, kad notika Krimas okupācijas operācija, gan Putins, gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu noliedza, ka "zaļie cilvēciņi" būtu Krievijas karavīri.
Oficiāli par "Krimas atgūšanas" operācijas sākumu tiek uzskatīts 2014.gada 20.februāris, jo tieši šāds datums iegravēts uz Krievijas Aizsardzības ministrijas medaļām "Par Krimas atgūšanu".
Laikraksts "Novaja Gazeta" gan norāda, ka Krimas okupācijas operācija sākās naktī no 26. uz 27.februāri, kad plkst.4.30 Krimā tika izsēdināti 120 Krievijas karavīri.
Sākotnējā vienība tika papildināta ar 1700 desantniekiem, kurus pussalā nogādāja aviācija. Krievijas karavīri mēneša laikā "bez asinsizliešanas sagrāba svarīgākos civilos un militāros objektus", piespiežot padoties Ukrainas armijas karavīrus, norāda laikraksts.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
