Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un Krievijas pilsoņu nevēlēšanās dienēt likusi bruņotajiem spēkiem meklēt karavīrus pieaugošajā imigrantu populācijā.
Saskaņā ar likuma labojumiem ikvienas ārvalsts pilsonis vecumā no 18 līdz 30 gadiem var parakstīt līgumu par pievienošanos Krievijas armijai uz pieciem gadiem.
Pamatprasības uzņemšanai militārajā dienestā ir labas krievu valodas zināšanas, kā arī personai nedrīkst būt iepriekšējas sodāmības.
Pēc trīs gadu dienesta karavīriem tiks piedāvāta Krievijas pilsonība.
Tomēr eksperti pauduši šaubas, vai Krievijas armijai izdosies piesaistīt lielu daudzumu ārvalstu karavīru, ņemot vērā tās reputāciju saistībā ar sliktajiem apstākļiem, brutālajām ārpusreglamenta attiecībām, zemo samaksu un korupciju.
Saskaņā ar 2009.gada datiem Krievijas bruņotajos spēkos dienēja 350 ārvalstu pilsoņi. Lielākā daļa no viņiem bija NVS valstu pilsoņi, kas veido lielāko daļu Krievijas imigrantu populācijas, kā arī daži Latvijas, Vācijas un Izraēlas pilsoņi.
Pagājušā gada laikā dienestam Krievijas armijā pieteicās 699 ārzemnieki, bet lielākā daļa no viņiem tika noraidīta slikto krievu valodas zināšanu, veselības problēmu vai pārāk zemā izglītības līmeņa dēļ.
Krievijas bruņotajos spēkos pašlaik tiek veikta reforma, kas paredz līdz 2016.gadam karavīru skaitu samazināt līdz vienam miljonam, no kuriem 150 000 būs virsnieki, bet 745 000 - kareivji. Obligātā militārā dienesta laiks saglabāsies viena gada apmērā.