Sestdien spriedze Ukrainā sasniedza jaunus augstumus. Krimā svarīgākos objektus ir pārņēmuši bruņoti kaujinieki, bet Krievijas parlamenta augšpalāta ir devusi prezidentam Vladimiram Putinam atļauju ievest karaspēku Krimā.
Krievija lēmumu pamato ar nepieciešamību aizsargāt savus "apdraudētos" pilsoņus un tautiešus. Galīgais lēmums par iebrukumu vēl jāpieņem Putinam. Ukrainas armijā tikmēr izsludināta pilna kaujas gatavība.
Cienīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti aicina NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Ārkārtas ANO Drošības padomes sēdi sestdien sasauca ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns.
ASV prezidents Baraks Obama Ukrainas jautājumā sestdien vakarā sazvanījās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdienas rītā lūdza Krievijas palīdzību, jo Ukrainas centrālā vara no amatiem atlaidusi Krimas milicijas vadību, taču jaunos priekšniekus Sevastopole neatzīst.
Krimā turpinās saspringta situācija. Naktī uz ceturtdienu bruņoti uzbrucēji ieņēma Krimas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē un pacēla virs tām Krievijas karogus. Ukrainas varas iestādes par šo iebrukumu ir ierosinājušas krimināllietu.
Tajā pašā dienā pie Simferopoles tika pamanīti 40 bruņutransportieri un pienāca ziņas par Krievijas armijas papildspēku nosūtīšanu uz Krimu.
Nākamajā dienā, 28. februārī, medijos parādījās informācija, ka Ukrainas robežu nelikumīgi šķērsojuši vairāk nekā 10 Krievijas militārie helikopteri "Mi-24". Bruņoti uzbrucēji pārņēma Simferopoles un Sevastopoles lidostas.
Sestdien virs Krimas ir pilnībā slēgta gaisa satiksme un ar kontrolposteņiem nobloķēti sauszemes ceļi, kas savieno Krimu ar kontinentu.
Ukrainas aizsardzības ministrs Igors Teņjuks 1. marta rītā paziņoja, ka Krievija turpina palielināt savu militāro klātbūtni Krimā. Viņš norāda, ka Ukrainas gaisa telpā bez atļaujas ielidojušas astoņas lidmašīnas un 10 helikopteri.
Krievijas karavīru skaits Krimā palielināts par 6000 cilvēku. Kaimiņvalsts militāristi bloķē administratīvās ēkās un armijas daļas, norāda ministrs.
Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs, kurš lūdza Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīdzību miera nodrošināšanā, sestdien atzina, ka "svarīgo objektu aizsardzībā" piedalās Krievijas karavīri.
Tikmēr vairākās Ukrainas austrumu un dienvidu pilsētās sestdien notika prokrieviski noskaņotu protestētāju mītiņi. Demonstrantu uzbrukumā Harkovas apgabala administrācijas ēkai ievainoti vairāk nekā 100 cilvēki, pie ēkas pacelts Krievijas karogs.
Pārsvarā krievu apdzīvotā Melnās jūras pussala rada vislielākās bažas par tās iespējamo atdalīšanos no Ukrainas pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas un proeiropeiskās opozīcijas nākšanas pie varas.
Krimā bez aptuveni 60% krievu dzīvo aptuveni 24% ukraiņu un 12% Krimas tatāru. Pēdējie ir daudz cietuši no PSRS režīma.
Lielu Krimas tatāru daļu Josifa Staļina vadītā padomju impērija četrdesmitajos gados deportēja no pussalas. Tagad Krimas tatāri ir noskaņoti pret Krievijas iejaukšanos Krimā un trešdien rīkoja protestu pie Krimas parlamenta. Tā laikā izcēlās sadursmes ar prokrieviskajiem demonstrantiem, kuru laikā divi cilvēki gāja bojā.
Krimas ostas pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
