Šā gada Nobela Miera prēmijas laureāte Libērijas prezidente Elena Džonsone-Sērlīfa nav pelnījusi saņemt šo prēmiju un viņas apbalvošana ir "provokatīva iejaukšanās" Libērijas iekšpolitikā, paziņojuši Libērijas opozīcijas aktīvisti Vinstons Tubmans un Džordžs Vīhs.
Džonsone-Sērlīfa, kas kopā ar libēriešu miera aktīvisti Leimahu Gbovī un jemeniešu preses brīvības aizstāvi Tavakulu Karmanu piektdien tika pasludināta par šā gada Nobela Miera prēmijas laureāti, otrdien sacentīsies ar Tubmanu un vēl 14 kandidātiem Libērijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā.
"Viņa to nav pelnījusi. Viņa ir kara kurinātāja. Viņa mūsu valstī ieviesa karu un sabojāja valsti," sarunā ar aģentūru "Reuters" vēlā piektdienas vakarā teica Tubmans laikā, kad Libērijas galvaspilsētas stadionā uz demonstrāciju bija pulcējušies apmēram 60 tūkstoši viņa partijas "Demokrātisko pārmaiņu kongress" (CDC) atbalstītāju.
"Tagad viņa ir paziņojusi, ka kandidēs atkal, un vēlēšanu priekšvakarā Nobela Miera prēmijas komiteja piešķir viņai prēmiju, ko mēs uzskatām par iejaukšanos mūsu iekšpolitikā," klāstīja Libērijas opozīcijas politiķis.
Norvēģijas Nobela komitejas prezidents, bijušais Norvēģijas premjerministrs Tūrbjerns Jāglans pēc prēmijas laureātu paziņošanas piektdien uzsvēra, ka prēmijas piešķiršana Džonsonei-Sērlīfai nav uzskatāma par mēģinājumu ietekmēt balsojumu Libērijas prezidenta vēlēšanās.
Tubmana viceprezidenta amata kandidāts Vīhs, kas agrāk bija Libērijas futbola zvaigzne, atzina, ka viņam prēmijas pasniegšana neinteresē, jo Džonsone-Sērlīfa to vienkārši nav pelnījusi. "Viņa to saņēma, bet es nezinu, par ko," Vīhs teica "Reuters".
"Ikviens Libērijā gatavojas, ka Džonsones-Sērlīfas kundze vairs nebūs pie varas, un mēs pateiksim pasaulei, ka esam noguruši no viņas nespējas mūs samierināt, un mēs 11.oktobrī [dienā, kad notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta] pateiksim viņai, ka esam gatavi, lai viņa vairs nebūtu pie varas," viņš klāstīja.
Libērijas prezidentes kritiķi norāda, ka viņa nav darījusi pietiekami daudz, lai mazinātu plaisas Libērijas sabiedrībā. Džionsone-Sērlīfa ir atzinusi, ka pilsoņu kara sākumā sniedza palīdzību un finansēja nemiernieku līderi Čārlzu Teiloru, kam izvirzītas apsūdzības kara noziegumos. Kritiķi uzsver, ka šis fakts nespodrina viņas kā miera veicinātājas tēlu.
Analītiķi norāda, ka prēmijas saņemšana palielina Džonsones-Sērlīfas izredzes vēlēšanās, iespējams, pat ļaus iegūt absolūtu vairākumu un izvairīties no vēlēšanu otrās kārtas, tomēr tāpat Nobela Miera prēmijas piešķiršana valsts prezidentei var saasināt saspīlējumu pilsoņu kara iebiedētajā Libērijā.
72 gadus vecā Džonsone-Sērlīfa 2005.gadā kļuva par pirmo sievieti Āfrikā, kas ievēlēta valsts prezidenta amatā. Norvēģijas Nobela komiteja piektdien, paziņojot šā gada Miera prēmijas laureātus, skaidroja, ka viņa varu valstī pārņēma pēc tam, kad tauta bija smagi cietusi 14 gadus ilgajā pilsoņu karā, kas prasīja 250 tūkstošus dzīvību un izpostīja ekonomiku, atstāja iedzīvotājus bez elektrības, ūdensapgādes un infrastruktūras.
Nobela komiteja skaidroja, ka "kopš inaugurācijas 2006.gadā viņa devusi lielu ieguldījumu miera nodrošināšanai Libērijā, veicinot ekonomikas un sociālo attīstību, kā arī stiprinot sievietes pozīcijas sabiedrībā".