Saskaņā ar Ķīnas Kultūras mantojumu lietu administrācijas uzsākto 2007.gada pētījumu, mūra kopējais garums vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekš noteikto.
Iepriekš arheologi mērījuši tikai tos mūra posmus, kuri bija uzbūvēti Minu dinastijas laikā (1368. – 1644.gadā). To kopējais garums ir 8,85 tūkstoši kilometru.
Taču pēdējās vērienīgas izpētes laikā zinātnieki aplūkojuši gandrīz 44 tūkstošus mūra posmus, kas radīti dažādos periodos. Secināts, ka kopējas būves garums ir 21,196 tūkstoši kilometru, lai gan no dažiem posmiem pāri palicis vairs tikai fundaments.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, tikai 8,82% no kopējā mūra, kas uzbūvēts Minu dinastijas laikā, saglabājis savu sākotnējo izskatu, bet vairāk nekā 74% ir nopietni bojāti.
Lielais Ķīnas mūris ir viens no galvenajiem Ķīnas simboliem, tā celtniecība sākusies V – III gadsimtos pirms mūsu ēras. Lielais Ķīnas mūris nekad nav bijis vienota celtne, to būvējuši dažādās valsts daļās dažādu dinastiju valdīšanas laikos un dažādiem mērķiem.
1987.gadā Lielais Ķīnas mūris iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.