Foto: Publicitātes attēli
Lielbritānijas karaliene Elizabete II trešdien parakstījusi politiķu izstrādāto karalisko hartu, kas paredz izveidot jaunu laikrakstu uzraudzības padomi.

Oficiālo dokumentu atbalsta trīs lielākās politiskās partijas, bet mediju nozare paudusi nopietnas bažas par valdības potenciāli negatīvo ietekmi uz preses brīvību.

Vēl trešdienas rītā laikraksti vērsās Augstākajā tiesā, apgalvojot, ka mediju nozares iesniegtie priekšlikumi hartai nav pienācīgi apsvērti. Pēc tiesnešu noraidījuma laikraksti tai pat dienā vērsās Apelāciju tiesā, kur arī neguva cerēto atbalstu.

Rezultātā harta tika apstiprināta. Tā radīs jaunu institūciju, kas pārraudzīs jauno laikrakstu uzraudzības padomi.

Valdība uzskata, ka tas ir labākais nākotnes ceļš laikrakstu nozarei, neieviešot pilnīgu ar likumu noteiktu uzraudzību.

Tomēr daudzi laikraksti un žurnāli ir kategoriski noskaņoti pret šādu soli, uzskatot, ka politiķiem nav jāiesaistās preses uzraudzībā. Pašreiz nozare šo procesu veic pati.

"Paliek jautājums, kā tā darbosies praksē," pēc hartas apstiprināšanas atzina valdības preses pārstāvis, piebilstot, ka viņi turpinās sastrādāties ar nozari, kā to darījuši līdz šim.

Pēc tālruņu noklausīšanās skandāla, kas noveda pie Rūpertam Mērdokam piederošā laikraksta "News of the World" slēgšanas, preses ētikas komisija vecākā tiesneša Braiena Levesona vadībā sāka izmeklēšanu, izvērtējot britu preses darbību un principus.

Ar nepacietību gaidītajā Levesona ziņojumā, kurā par "pārāk ciešām" attiecībām ar presi tika kritizēti arī politiķi, tika norādīts, ka britu laikrakstu rīcība apgāž pašu mediju apgalvojumus, ka tie darbotos sabiedrības interesēs.

Pēc izmeklēšanas secinājumu publiskošanas laikraksti un politiķi izstrādāja katrs savu hartas projektu.

Abos dokumentos tika ierosināts izveidot speciālistu grupu, kas pārraudzīs pašregulējošu preses uzraudzības komiteju, kura būs pilnvarota piemērot līdz pat miljonu mārciņu lielu soda naudu laikrakstiem, kas pārkāps noteikumus.

Laikrakstu izstrādātajā dokumentā noteikts, ka jebkurām izmaiņām hartā būtu nepieciešama nozares piekrišana, bet politiķu izstrādātajā variantā paredzēts, ka hartu var mainīt ar divu trešdaļu vairākuma balsojumu parlamentā.

Tomēr saskaņā ar trešdien izdarītajiem labojumiem, lai veiktu jebkādas izmaiņas politiķu atbalstītajā hartā, būs nepieciešama jaunizveidotās speciālistu grupas piekrišana.

Mediju organizācijas varēs brīvi izvēlēties, vai pievienoties jaunajai uzraudzības sistēmai vai ne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!