Protesti Bosnijā ir modinātāja zvans Eiropas Savienībai (ES) un starptautiskajai kopienai, pirmdien žurnālistiem Briselē norādījis Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs.
Viņš pauda pārliecību, ka nepieciešams vairāk pievērsties palīdzības sniegšanai Bosnijai tās centienos iestāties ES, lai pārtrauktu stagnāciju, kas valda šīs valsts politikā un valdībā.
"Es domāju, ka turpmākajos mēnešos šis kļūs par vēl svarīgāku jautājumu," norādīja Heigs.
Bosnijā jau sesto dienu turpinās pret valdību vērstas demonstrācijas, protestētājiem pieprasot kabineta atkāpšanos.
Vietējie politiķi četros rajonos jau atkāpušies.
Protesti sākās pagājušo trešdien pēc kādas rūpnīcas slēgšanas Tuzlā, Bosnijas ziemeļos, un pārsviedušies arī uz Zenicu, Bihaču un Mostaru, kā arī uz Serbu Republikas galvaspilsētu Baņa Luku.
Mediji vēsta, ka protesti pārņēmuši jau aptuveni 30 pilsētas.
Nemieri atspoguļo pieaugošo neapmierinātību ar etnisko kopienu politiķu konfliktiem, kas paralizējuši valsts pārvaldi un nobremzējuši ekonomikas attīstību.
Bezdarba līmenis Bosnijā sasniedzis 27,5% un ir augstākais starp Balkānu valstīm.
Viens no protestētājiem laikrakstam "The New York Times" norādīja, ka politiķu lielākais bieds ir vienota tauta.
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts uzskata, ka protestos vainojamas iekšējās cīņas valdībā un steidzamo jautājumu ignorēšana.
"Viņi tērē par daudz laika, vainojot viens otru, tā vietā, lai paši paskatītos uz sevi," viņš piebilda.
Jautāts, kā ES varētu palīdzēt, ministrs norādīja, ka risinājums Bosnijas problēmām ir šīs valsts vēlēto amatpersonu rokās.
"Viņiem jāpalīdz pašiem sev. (..) Bosnija ir Bosnijas vēlēto amatpersonu atbildība," norādīja Bilts.
Arī Eiropas Parlamenta deputāte Dorisa Paka uzskata, ka valsts politisko līderu intereses trūkums veidot un attīstīt vienotu valsti ir veicinājis nemierus.
ES 2003.gadā piešķīra Bosnijai potenciālās kandidātvalsts statusu, tomēr pērnā gada Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojumā par situāciju Bosnijā tika secināts, ka šī valsts sasniegusi "ļoti ierobežotu progresu" virzībā uz ES.
Ziņojumā norādīts, ka valsts politiskajiem līderim joprojām trūkst kopēja redzējuma par valsts attīstību un virzienu nākotnē.
Bosnija-Hercegovina pēc pilsoņkara ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā (RS) un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, prezidents, parlaments un policija, un Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
