Pirmais jonizēto gāzu vilnis novērtēts kā mērena otrās pakāpes magnētiskā vētra piecu pakāpju skalā. Vētra Zemes magnētisko lauku skāra plkst.20.40 pēc Latvijas laika un ilga aptuveni 12 stundas.
Polārblāzma novērota arī virs Dānijas un Kanādas, liecina "spaceweather.com" izveidotā attēlu galerija.
Krāšņa polārblāzma naktī uz šodienu redzēta arī Latvijā, liecina interneta portālos izplatītās bildes. Kā sacīja Latvijas astronomijas biedrības priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bērziņš, iespējamība, ka Latvijā bija redzama polārblāzma ir liela, taču viņam pašam to šoreiz novērot nav izdevies.
Polārblāzma ir redzama nakts laikā ziemeļu pusē, jo mēs dzīvojam ziemeļu puslodē. Tā ir krāsaina atblāzma, taču ja intensitāte nav tik liela, tad tā var izskatīties arī pelēcīga jeb melnbalta, tomēr visizplatītākā polārblāzmas krāsa ir zaļa. Polārblāzmas naksnīgajās debesīs var būt redzamas gan tikai īsu brīdi, gan arī vairākas naktis pēc kārtas, stāstīja astronoms.
Taču Zemi trešdien sasniegs otrā Saules uzliesmojuma radītais vilnis, kas varētu izraisīt spēcīgāku ģeomagnētisko vētru.
Nedēļas nogalē uz Saules notika divas vētras, izmetot Zemes virzienā lielas jonizētu atomu masas. Uzliesmojumus uz Saules virsmas nedēļas nogalē fiksēja vairāki satelīti, ieskaitot NASA jauno Saules dinamikas observatoriju.
"Uz Saules bija redzama brīnišķīga uguņošana," laikrakstam "Telegraph" sacīja Lielbritānijas Mallarda kosmosa zinātnes laboratorijas doktore Lūsija Grīna, kas uzliesmojumiem sekoja līdzi ar Japānas orbitējošo teleskopu "Hinode".
"Šādi notikumi ir ļoti reti - nevis viens, bet divi gandrīz vienlaicīgi uzliesmojumi dažādās vietās uz Saules virsmas, kas turklāt ir vērsti pret Zemi," skaidroja Grīna.
"Šādi uzliesmojumi notiek, kad Saules atmosfēras milzīgas magnētiskās struktūras zaudē savu stabilitāti un Saules gravitācijas spēks to vairs nespēj noturēt. Un, līdzīgi kā saspiesta atspere, tās spēji izvirst kosmosā," stāstīja Grīna.
"Izskatās, ka pirmais uzliesmojums bija tik spēcīgs, ka tas izmainīja magnētiskos laukus visā Saules redzamās puses atmosfērā un izraisīja piemērotus apstākļus otrajam uzliesmojumam," viņa piebilda.
Abi jonizēto gāzu izvirdumi bija vērsti pret Zemi, bet tie pārvietojas ar dažādu ātrumu, tāpēc Zemi sasniedz ar laika atstarpi.
Zinātnieki sagaida, ka magnētiskā vētra izraisīs krāšņas polārblāzmas Zemes ziemeļos un dienvidos, kā arī, iespējams, tuvāk ekvatoram.
Lielās jonizēto gāzu masas varētu apdraudēt arī ap Zemi riņķojošos satelītus.