Londonas metro sistēmas būvniecības laikā strādnieki uzdūrušies apbedījumiem, kas, domājams, datējami ar mēra, jeb melnās nāves pandēmijas laiku 14. gadsimtā. Iespējams, ka šī ir līdz šim nezināma nāvējošās slimības upuru apbedīšanas vieta, vēsta raidsabiedrība BBC.
Rokot zemi 5,5 metru platā šahtā, ir atrasti jau 13 cilvēku skeleti. Tiem līdzās esošās keramikas lauskas ļāvušas apbedījumus datēt ar 14. gadsimta vidu. Cilvēku atliekas izvietotas divās kārtīgās rindās, ka ļauj pieņemt, ka tie miruši mēra uzliesmojuma sākumposmā, kad upuru skaits vēl nav bijis tik liels. Vēlāk melnās nāves upuri haotiski guldīti masu kapos, skaidro BBC.
Atradumu tālāk izpēte ļaus uzzināt vairāk par Londoniešu dzīvi mēra laikā, bet mirstīgo atlieku DNS analīzes var palīdzēt izsekot mēra izraisošo baktēriju attīstībai un izplatībai. "Tas stāsta mums par tā laika iedzīvotājiem – par viņiem kā indivīdiem, kā arī kā melnās nāves upuriem," stāsta arheologs Džeis Kārvers.
Vērienīgā metro projekta laikā, kurā līdz 2018. gadam paredzēts zem Londonas izveidot 118 kilometru garu dzelzceļa tīklu ar 37 stacijām, jau iepriekš bijuši nozīmīgi arheoloģiski atklājumi.
Arheologi, kas strādā kopā ar būvniekiem, jau ir atklājuši skeletus, bronzas laikmeta ceļu, lielāko Lielbritānijā jebkad atrasto dzintaru un daudz citu priekšmetu. Projekta arheologs Kārvers stāsta, ka atradumi aptver gandrīz visus laika periodus – no ļoti senas aizvēstures līdz 20. gadsimta ražošanas objektiem.
Tomēr mēra apbedījumi esot viens no nozīmīgākajiem atklājumiem. Arheologi priecājas, ka atradums sniedz kvalitatīvus un vērtīgus datus, jo kultūrslānis nav bojāts vēlāko laiku būvniecības laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
