Praktizējošam musulmanim Francijā ir četrkārt sliktākas izredzes saņemt uzaicinājumu uz darba interviju nekā praktizējošam katolim, liecina pētījums, ko veicis Parīzes Monteņa institūts.
Nosūtot fiktīvas atbildes uz darba sludinājumiem un uzdodoties par praktizējošu musulmaņu vīrieti, uzaicinājums uz darba interviju saņemts 4,7 procentos gadījumu, par katoli - 17,9 procentos gadījumu, savukārt par jūdaistu - 15,8 procentos gadījumu.
Pētījuma autore, Sorbonnas universitātes asociētā profesore Marī Anna Valfora, 2013. un 2014. gadā nosūtījusi 6231 atbildi uz darba sludinājumiem no izdomātām personām.
Visus savus "kandidātus" un "kandidātes" viņa uzdevusi par libāniešiem, kas dzimuši 1988.gadā Beirūtā, un visiem devusi vienādu uzvārdu - Hadads, savukārt vārdus izraudzījusies atkarībā no reliģiskās piederības - Dovs un Estere jūdaistiem, Mišels un Natalī katoļiem un Mohameds un Samira musulmaņiem. Pieminēts arī, ka viņi apmeklējuši reliģiskās skolas un ar savu reliģiju saistītas jauniešu organizācijas.
Pēc viņas teiktā, rezultāti uzrāda izteiktu diskrimināciju pret musulmaņiem un jūdaistiem, kas pārspēj pat tendences, kādas Amerikas Savienotajās Valstīs pastāv starp afroamerikāņiem un baltādainajiem amerikāņiem, turklāt šis pētījums atsedz tikai nelielu daļu no diskriminācijas patiesajiem apmēriem, jo aptver tikai darba meklējumu pirmo soli, neturpinot pētīt, kas notiktu pašās intervijās.
Kā Valfora sacījusi ziņu aģentūrai AFP, pētījumi liecina, ka Francijas sabiedrības priekšstatos islāms tiek automātiski saistīts ar reliģisko ekstrēmismu un sieviešu apspiešanu.
"Abi šie stereotipi kalpo par augsni ļoti izteiktai diskriminācijai - īpaši pret musulmaņu vīriešiem. Personāla atlases speciālisti uzskata, ka [piederība pie islāmticības] var nozīmēt pastiprinātu reliģijas praktizēšanu darba vietā, un ar to saista nepakļāvības risku," viņa norādījusi.
Pētījumā mēģināts noteikt arī darba devēju attieksmi pret "neticīgiem kandidātiem", un te aina izrādījusies atšķirīga.
Proti, noskaidrojies, ka "neticīgajiem Muhamediem" ir gandrīz divreiz lielākas izredzes saņemt saņemt uzaicinājumu uz darba interviju nekā tiem viņu vārdabrāļiem, kas uzdevušies par praktizējošiem musulmaņiem.
Savukārt attiecībā uz katoļiem situācija ir gluži pretēja - tiem "pretendentiem", kas norādījuši, ka ir ticīgi, uzaicinājumi uz darba interviju atsūtīti gandrīz divreiz biežāk, jo personāla atlases speciālisti acīmredzot uzskata, ka ticīgi katoļi strādās atbildīgāk.
Valfora izveidojusi vēl vienu fiktīvu personu grupu - īpaši apdāvinātus "kandidātus", kas savos pieteikumos uzrādījuši izcilas sekmes skolā, īpašu pieredzi un prasmes, lai noskaidrotu, vai un kā diskriminācija skar arī šādus cilvēkus.
Izrādījies, ka šai gadījumā attiecībā uz sievietēm diskriminācija nav vērojama vispār - jūdaistēm, musulmanietēm un katolietēm ir vienlīdz labas izredzes saņemt uzaicinājumus uz darba interviju.
Gluži pretēja tendence vērojama attiecībā uz vīriešiem - proti, apdāvinātiem katoļiem cerības saņemt uzaicinājumu ir pat piecreiz lielākas nekā apdāvinātiem musulmaņiem un pusotras reizes lielākas nekā apdāvinātiem jūdaistiem.
Francijā darba devējiem par diskriminējošu attieksmi draud cietumsods uz laiku līdz trim gadiem un naudas sods līdz pat 45 000 eiro apmērā.
Šogad Francijas valdība apsvēra ideju par anonīmiem CV, tomēr galu galā nolēma cīnīties pret diskrimināciju darba tirgū ar izglītojošiem pasākumiem un sodiem.