Foto: LETA

Krievijas presē Latvijas prokrieviski orientētās nereģistrētās organizācijas "Nepilsoņu kongress" aktīvists Einārs Graudiņš uzdots par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ekspertu, viņa viedokli par notikumiem Ukrainā raksturojot kā starptautisko novērotāju slēdzienu.

Reaģējot uz Krievijas laikrakstā "Večernaja Moskva" publicēto interviju, EDSO misija Ukrainā publicējusi paziņojumu, ka "personai ar vārdu Eivars (vai Einars) Graudiņš nav nekādas saistības ar EDSO vai novērotāju misiju Ukrainā".

Savukārt Krievijas izdevums Graudiņu piesaka kā "Latvijas politologu, ekspertu un EDSO ekspertu Ukrainā".

Intervijā Graudiņš piesauc genocīdu un paziņo par "viennozīmīgu secinājumu, ka Kijevas varas paramilitāro formējumu kontrolētajās teritorijās notiekot masveida separātistu linčošana".

Jautāts pastāstīt sīkāk par pieredzēto, Graudiņš atklāj, ka bijis kādā "laukā, kur aug parasta zāle. [...] Tur jūtama ļoti spēcīga līķu smaka".

Kā pierādījumu "Kijevas zvērībām" Graudiņš minējis arī kaujinieku kontrolētās Doņeckas morgos atrodamus "četrsimts neatpazītus līķus".

Pēc Graudiņa domām, EDSO nenodarbojas ar Ukrainas krīzes rūpīgu izmeklēšanu, jo "ASV pieliek visas iespējamās pūles, lai apklusinātu informāciju", savukārt "vienīgie, kas situāciju atspoguļo, ir Krievijas masu mediji".

Savu slēdzienu izklāstu Graudiņš nobeidz ar paziņojumu, ka "Ukrainas puse pārkāpj pamieru".

Kā Graudiņš šonedēļ atklāja preses konferencē Rīgā, uz Donbasu viņš devies par saviem līdzekļiem, kur viņu esot sagaidījuši kaujinieku grupējuma "Doņeckas tautas republikas" pārstāvji.

Avīzei "Večernaja Moskva" viņš arī pastāstīja, kā nelegāli šķērsojis kaujinieku kontrolēto Ukrainas un Krievijas robežu.

"Mani šeit uzaicināja personīgi draugi no ''Doņeckas tautas republikas'', kurus es kādu laiku pazīstu. Es šeit atbraucu pats uz sava rēķina, par savu naudu. Aizlidoju līdz Rostovai pie Donavas. No turienes nokļuvu līdz robežai starp Krievijas Federāciju un ''Doņeckas tautas republiku''. Es šķērsoju šo robežu. Tālāk mani sagaidīja draugi no Doņeckas," stāstīja Graudiņš.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.

NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.

Atbilstoši Krievijas aktīvistu datiem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!